Latvijā ir diezgan labi izpētīta ģeoloģiskā struktūra, un šie atradumi var skaidri norādīt, kur meklēt naftu, ogles, dzelzsrūdu, jo ir zināms, kurā Zemes attīstības periodā eksistēja konkrēti senie dzīvnieki, augi, baktērijas un veidojās attiecīgie derīgie izrakteņi.

“Ģeoloģijas, tostarp paleon­toloģijas, pētījumi zināmā mērā ļauj mums prognozēt iespējamo notikumu attīstību uz mūsu planētas nākotnē, ko izmanto arī klimatologi. Pēdējo 500 miljonu gadu laikā uz Zemes ir notikušas piecas lielas sugu izmiršanas. Ne vienmēr tas noticis aukstuma dēļ, jo gaisa temperatūras pazemināšanās notikusi pamazām, daudzām sugām paspējot pielāgoties. Daudz lielāku ļaunumu ir nodarījuši strauji uznākušie karstuma periodi, krasi izmainot Zemes ekosistēmas,” atklāj LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Ervīns Lukševičs.