Vladimira Putina un viņa domubiedru uzsāktais bezjēdzīgais karš jau izraisījis tūkstošiem cilvēku bojāeju, vēl tūkstoši ir ievainoti un tikpat daudz ir citu kara izraisīto traumu guvušo. Karš iznīcinājis infrastruktūru un dzīvojamās ēkas daudzviet Ukrainā. Kara bēgļi jautā (pagaidām gan paši sev), kad būs iespējams atgriezties mājās un ko, atgriežoties, tur atradīs. Bet priekšā, diemžēl, vēl ne viena vien traģēdija. ... Šo iemeslu dēļ pieaug vēlme pārtraukt uguni un uzbrukumu, lai gan joprojām grūti saprast, kā tas varētu notikt un kad, jo V. Putins turpina pieturēties saviem ambiciozajiem mērķiem.

Kara beigas noteiks daudzu cilvēku lēmumi. Piemēram, vai Ukrainas mierīgie iedzīvotāji spēs noturēties pret nežēlīgo bombardēšanu no iebrucēju karaspēka puses? Vai ukraiņu gara spēks saglabāsies, ja nāksies piedzīvot kādu neveiksmi? Kas notiks Krievijā, kad tur sāks saprast, ka ļaudis piekrāpti un viņiem melots par kara īstajiem mērķiem un uzdevumiem? Kā uz neparedzamo situāciju reaģēs jauniesauktie? Kā rīkosies virsnieki, kurus nešaubīgi sāks satraukt karavīru un tehnikas zaudējumi, un rezervju trūkums? Kā biedra Putina galms, saprotot, ka kara gaita neatbilst plānam, paskaidros vadonim tā turpmākās sekas? Un vēl... ir taču pats ter... Putins. Kad viņš kaut ko sapratīs, piemēram, faktu, ka savā karjerā zaudējis ļoti nopietnā spēlē?