Militārās struktūras rada 5,5% pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju. Kāpēc par tām nav jāziņo? Novērtējot globālās emisijas, bruņotie spēki parasti netiek ņemti vērā. Taču... Neskatoties uz pasaulē valdošo “nervozitāti” klimatneitralitātes sakarā, starptautiskie nolīgumi par klimata pārmaiņām aizsardzības spēkiem neuzliek pienākumu ziņot par oglekļa emisijām vai tās samazināt. Zinātnieki apgalvo, ka dati, ko dažas militārās struktūras tomēr publicē, labākajā gadījumā ir neuzticami vai nepilnīgi.

Kāpēc bruņotajiem spēkiem par emisijām nav jāziņo?

Militārās emisijas ārvalstīs, sākot no lidaparātiem un beidzot ar kuģiem un militārajām mācībām, netika iekļautas 1997. gada Kioto protokolā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tās tika izslēgtas arī no 2015. gada Parīzes nolīgumiem. Pamatojums – dati par armiju enerģijas patēriņu varētu apdraudēt attiecīgo valstu drošību.

Saskaņā ar vides aktīvistu grupas The Conflict and Environment Observatory aplēsēm Eiropas Savienības (ES) militāro izdevumu radītā oglekļa dioksīda pēda 2019. gadā bija aptuveni 23 miljoni metrisko tonnu CO₂ ekvivalenta, kas ir līdzvērtīgi ~14 miljonu vidējas klases automobiļu CO₂ emisijām gadā. Aktīvisti apgalvo, ka vērtējums ir gana piesardzīgs. Konstatēts, ka Francija, kurai ir lielākie militārie izdevumi ES, rada aptuveni 1/3 no ES militāro spēku kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma.

Ziņojumā par Apvienotās Karalistes militāro izdevumu radīto oglekļa dioksīda pēdu 2018. gadā tā tika lēsta 10 miljonu metrisko tonnu CO₂ ekvivalenta apmērā.

Temperatūrai sasniedzot jaunus rekordus, zinātnieki un vides aizsardzības grupas pastiprina spiedienu uz ANO, lai organizācija piespiestu valstu armijas ziņot par visām emisijām. Ilgstošs izņēmum stāvoklis ir ļāvis daļu no militārās sfēras radītā klimata piesārņojuma kopējā uzskaitē neiekļaut.

Saskaņā ar 2022. gada starptautisko ekspertu aplēsēm militārie spēki ir vieni no lielākajiem degvielas patērētājiem pasaulē un rada 5,5% pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju. Vides aizsardzības aktīvisti pieprasa, lai par militārajām emisijām tiktu ziņots. Organizācija The Conflict and Environment Observatory ir viena no tām, kas uzstāj uz visaptverošāku un pārredzamāku informēšanu par militārās sfēras emisijām.

Kopā ar vides grupu Tipping Point North South un akadēmisko aprindu pārstāvjiem no Lankasteras, Oksfordas un Karalienes Marijas universitātēm Lielbritānijā problēmas risinājuma lobēšanā tiek izmantoti pētnieciski dokumenti, organizētas vēstuļu kampaņas un konferences.

Kā norāda viens no organizācijas dalībniekiem, 2023. gada pirmajos piecos mēnešos ir publicēti vismaz 17 recenzēti raksti, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2022. gadā un vairāk nekā iepriekšējos deviņos gados kopā. Vides aktīvistu grupas februārī vērsās pie ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UN Framework Convention on Climate Change, UNFCCC) pārstāvjiem, aicinot šo ANO klimata jautājumu institūciju iekļaut pārskatos visas militārās resora emisijas, ņemot vērā to nozīmi globālajā oglekļa dioksīda uzskaitē.

“Ārkārtas situācijā, kas vērojama klimata jomā, nevaram atļauties UNFCCC procesā neņemt vērā militārās un ar militāriem konfliktiem saistītās emisijas,” teikts vides grupu pārstāvju vēstulē.

Emisiju uzskaitei tiks pievērsta uzmanība arī pirmajā globālajā inventarizācijā – novērtējumā, cik tālu valstis ir vai nav tikušas Parīzes klimata mērķu sasniegšanā. COP28 augstākā līmeņa tikšanās klimata jautājumos notiks Apvienotajos Arābu Emirātos, tā sāksies 30. novembrī.

“Ar militāriem konfliktiem saistīto emisiju neiekļaušana UNFCCC uzskaitē ir acīmredzams trūkums,” uzskata Aksela Mihaelova, Perspectives Climate Group dibinātāja un partnere, piebilstot, ka simtiem miljonu tonnu oglekļa emisiju šādi var palikt neuzskaitītas.

Ko un vai militārie spēki dara, lai risinātu emisiju problēmu?

Pagaidām ir maz pazīmju, kas liecinātu, ka šogad būs “taustāma” reakcija uz centieniem panākt problēmas risinājumu. UNFCCC pārstāvji e-pasta atbildē uz jautājumiem norādīja, ka nav konkrētu plānu grozīt vadlīnijas par militāro emisiju uzskaiti, taču šo jautājumu varētu apspriest nākamo augsta līmeņa tikšanos laikā, tostarp, COP28 Dubajā.

Jautāti – vai COP28 laikā tiks apspriestas militārās nozares emisijas, prezidētājvalsts AAE pārstāvji atbildēja, ka viena no divu nedēļu tikšanās tematiskajām dienām būs “palīdzība, atveseļošanās un miers”, nesniedzot sīkāku informāciju par to. Dažas pazīmes liecina, ka atsevišķi militārie spēki gatavojas izmaiņām ziņošanas prasībās turpmākajos gados, savukārt, citi dara visu iespējamo, lai savu ietekmi uz klimatu samazinātu.

Piemēram, NATO – Rietumu drošības alianse, kurā ietilpst arī 21 ES valsts, apgalvo, ka ir izstrādāta metodoloģija, lai alianses dalībnieki ziņotu par savām militārajām emisijām.

Piemēram, Jaunzēlande pētī, vai ziņojumam pievienot iepriekš neiekļautās jomas, piemēram, emisijas no operācijām ārvalstīs, savukārt, Lielbritānija un Vācija cenšas novērst “pelēkās zonas” savos ziņojumos, informēja attiecīgo aizsardzības nozaru amatpersonas.

Vašingtona pagājušajā gadā uz COP27 augstākā līmeņa sanāksmi par klimata pārmaiņām Ēģiptē nosūtīja ASV armijas un jūras kara flotes pārstāvjus. Tā bija pirmā reize, kad Pentagona delegācija piedalījās pasaules klimata samitā.

“Manuprāt, tas apliecināja, ka mēs esam daļa no sarunas, mēs noteikti esam emitenti, ja runa ir par fosilo kurināmo un enerģiju,” uzsver Meredita Beržere, ASV Jūras kara flotes sekretāra palīdze enerģētikas, iekārtu un vides jautājumos. Militārās nozares emisijas ierobežot varētu palīdzēt bezpilota lidaparāti.

Samazinās emisijas un naftas patēriņš ASV armijā

ASV Aizsardzības resora loģistikas aģentūra, kas pārrauga naftas iepirkšanu, paziņoja, ka 2022. gadā iegādājusies 84 miljonus barelu, kas ir gandrīz par 15 miljoniem barelu mazāk nekā 2018. gadā. Savukārt, emisijas 2022. gadā samazinājās līdz 44 miljoniem tonnu (iepriekšējā gadā tās bija 46 miljoni tonnu).

ASV Aizsardzības ministrija norādīja, ka minētie skaitļi ietver visas emisijas. Rādītājos, kas paziņoti UNFCCC, nav iekļauts starptautiskais transports un rezerves degviela.

Oksfordas Universitātes starptautisko attiecību profesore Neta Kravforda (Neta Crawford) norādīja, ka degvielas patēriņa samazināšanos ir veicinājusi ASV karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, ekonomiskāki transportlīdzekļi, kā arī mazāks militāro mācību skaits un mērogs. Iespējams, situāciju uzlabo arī plašāka bezpilota lidaparātu izmantošana.

“Viena no lielākajām emisiju samazināšanas tehnoloģijām ir bezpilota lidaparātu – dronu – izmantošana,” ziņu aģentūrai Reuters sacīja augsta ranga ASV aizsardzības jomas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. “Kad lidaparātā nav nepieciešama cilvēka klātbūtne, jūs iegūstat ievērojami labāku energoefektivitāti.”

Kā militārās nozares emisijas ietekmē karš Ukrainā?

Lobistu grupas, kas darbojas ANO, lai atceltu principu “par emisijām militārajā jomā neziņot”, kā būtisku pārmaiņu iemeslu norāda karu Ukrainā un ar to saistītās emisijas. “Karš Ukrainā noteikti ir pievērsis ļoti lielu uzmanību šim jautājumam, citu militāru konfliktu laikā tas nav pieredzēts,” uzsver vides grupas Tipping Point North South pārstāve Debora Bērtone (Deborah Burton).

Nīderlandes oglekļa uzskaites eksperta Lennarda de Klerka (Lennard de Klerk) ziņojumā lēsts, ka pirmie 12 mēneši pēc kara Ukrainā izraisījuši siltumnīcefekta gāzu neto pieaugumu par 109 miljoniem tonnu, kas ir līdzvērtīgs Singapūras, Šveices un Sīrijas gadā radītajam SEG daudzumam kopā.

Oksfordas un Londonas Karalienes Marijas Universitātes akadēmiķi 26. septembrī Oksfordā rīkos konferenci par militārajām emisijām, lai izstrādātu jaunus pētījumus, kas varētu palīdzēt mainīt prasības, kā ziņot par militārās sfēras emisijām.

Ukrainas Vides ministrijas pārstāvis informēja, ka Ukraina atbalsta šos centienus un COP28 konferencē centīsies panākt valdību atbalstu pārredzamākai ziņošanai par militārajām emisijām.

Drošības apsvērumu dēļ – brīvāks režīms ziņojumiem par emisijām militārajā sektorā

Lai gan karš Ukrainā ir pastiprinājis klimata aktīvistu uzmanību militārā sektora emisijām, daži eksperti apgalvo, ka šādi valdību uzmanība tiek novērsta no reģionālās drošības jautājumiem. Tas tuvākajā laikā attiecīgās diskusijas varētu bremzēt.

“Svarīgi saprast, ka Ukrainas krīze šo jautājumu ir padarījusi nedaudz sarežģītāku,” saka NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks jauno drošības problēmu jautājumos Džeimss Apaturai.

Daži militārie avoti apgalvo, ka, publiskojot sīkāku informāciju par naftas izmantošanu, tiktu pavērta iespēja dziļāk ielūkoties notiekošajās ārzemju operācijās.

“Mēs negribētu, lai visi zinātu, cik daudz degvielas mēs patērējam – cik tālu lidojam, cik tālu braucam vai kādi ir mūsu apmācību modeļi,” skaidro Markuss Ruelke (Markus Ruelke) no Vācijas Aizsardzības ministrijas Vides aizsardzības nodaļas.

Dažas militārās nozares emisijas ANO informatīvajās tabulās tiek reģistrētas kā “degvielas sadedzināšana nenoteiktos apstākļos”, norāda UNFCCC. Pagaidām militārās nozares emisijas starptautiskā mērogā joprojām būs grūti noskaidrojamas, norāda Stjuarts Pārkinsons (Stuart Parkinson), grupas Scientists for Global Responsibility izpilddirektors. “Viena lieta ir aicināt cilvēkus pārtraukt lidot ar lidmašīnām vai pāriet uz elektromobiļiem, neatkarīgi no tā, vai tas rada izdevumus vai neērtības, bet to ir grūti izdarīt, ja militārie spēki, veicot savus uzdevumus, dodas “bezmaksas braucienos,” norāda Stjuarts Pārkinsons.
https://www.euronews.com/green/2023/07/10/glaring-gap-why-dont-militaries-have-to-report-their-greenhouse-gas-emissions