Eiropas Savienības statistikas dati liecina par Latviju kā vienu no nabadzīgākajām, mirstības, korupcijas un darba produktivitātes ziņā problemātiskākajām valstīm Eiropā. Piekritīsiet, šāds valsts tēls nav patīkams. Tāpēc svarīgi atrast jomas, ar kurām varam lepoties. Viena no šādām jomām ir vēlme būt par zaļāko valsti pasaulē un rādīt piemēru citām valstīm. Tāpēc Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. (NAP) zaļās vīzijas ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir "Latvija 2020. gadā - zaļākā valsts pasaulē" [1], savukārt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam teikts: ...veidot un saglabāt Latvijas kā “zaļas” valsts tēlu- valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu [2]. Vai politiķi ir pareizi sapratuši šos izaicinājumus, bet varbūt vienkārši nav iedziļinājušies lietas būtībā? Tā vien šķiet ka otrais variants. Par to liecina Latvijas vieta Jēlas universitātes veiktajā pētījumā par vides kvalitāti pasaulē, kur valstu salīdzināšanai tiek lietots vides rādītāju indekss (Environmental Performance Index (EPI)) [3]. Kā apgalvo metodikas autori, tā izstrādāta lai novērtētu pasaules valstīs īstenotās politikas rezultātus attiecībā uz ANO 2015 Ilgtspējīgas attīstības un Parīzes klimata nolīguma mērķiem, kas raksturo dabas aizsardzības sistēmu, vides veselību un  ekosistēmu vitalitāti. Saskaņā ar vērtēšanas rezultātiem, Latvija 2018.gadā ieņem 37 vietu, atpaliekot no daudzām Eiropas attīstītākajām valstīm. 2008.gadā pētījumā Latvija ierindojās 8, bet 2010.gadā 21.vietā pasaulē. Pirmo vietu šajā topā šogad ieņem Šveice, tai seko Francija un Dānija. Īpaši pārsteidz Dānija, tāpēc, ka esam pieraduši šo zemi uzskatīt par intensīvas lauksaimniecības zemi ar mazu meža platību. Tātad rodas jautājums, kādi varētu būt iemesli šādam Latvijas kritumam? Vai cēlonis ir atšķirīgā izpratne par izvirzītā mērķa sasniegšanas risinājumiem?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, atskatīsimies vēsturē. Pirmo reizi tēze par civilizācijas atkarību no pieejamajiem resursiem tika publicēta 1798. gadā izdotajā "Esejā par apdzīvotības principiem" (An Essay on the Principle of Population). Esejas autors bija angļu politologs un demogrāfs Tomass Maltuss.  Tomasa Maltusa ideju pamatā bija uzskats, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug ātrāk nekā izmantojamo resursu daudzums, tāpēc cilvēku daudzuma regulēšanai rodas kari, epidēmijas un citas parādības, kas normalizē cilvēku skaitu pasaulē. Maltuss cilvēka populācijas dinamikā saskatīja līdzības ar citu uz zemes mītošo sugu populācijas lielumu ierobežojošajiem faktoriem, kur galvenais ietekmējošais faktors ir pārtikas bāze un dzīves apstākļi. No Maltusa teorijas izrietēja nepieciešamība regulēt cilvēku populācijas lielumu, lai samazinātu tās ietekmi uz vidi un nodrošinātu ilgtspējīgu populācijas pastāvēšanu. Šo ideju pārņēma nacistiskā Vācija rasisma ideoloģijā, pamatojot nepieciešamību paplašināt "augstākās rases" dzīves telpu  uz "zemāku rasu" tautu rēķina, tās iznīcinot vai pārvietojot (vācu dzīvestelpas paplašināšana "Lebensraum"). Arī mūsdienās šī pieeja zaļās idejas vārdā mākslīgi ierobežot pieejamos resursus lai samazinātu populācijas lielumu pastāv. Politiski tas tiek panākts ierobežojot vai aizliedzot saimniecisko darbību kādā reģionā, kā arī pasliktinot sociālekonomiskos apstākļus (likvidējot darbavietas, skolas, neattīstot infrastruktūru).

Tomēr 20.gs vēsture pierādīja, ka Tomasa Maltusa teorijai ir trūkumi. Pateicoties zinātnes attīstībai, pēdējā gadsimta laikā ievērojami pieaugusi zemes apsaimniekošanas efektivitāte, kas nodrošina lielākas ražas un atjaunojamo resursu pieejamību nākotnē. Jaunās tehnoloģijas nodrošina efektīvāku un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu. Savukārt efektīvi resursu apsaimniekošanas plānošanas, kā arī uzskaites risinājumi nodrošina līdzsvarotu un ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šī iemesla dēļ tieši attīstītās Eiropas valstis tiek uzskatītas par zaļākajām valstīm pasaulē. Savukārt valstis, kurās "zaļā politika" tiek īstenota aizliedzot un nepamatoti ierobežojot attīstību, kā arī lietojot novecojušas tehnoloģijas, tiek novērtētas zemāk.

[1] http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/ilgtsp_att/?doc=13858

[2] file:///C:/Users/Lietotajs/Downloads/Saeima_100610_Latv_ilgtsp_att_strategija_Latvija2030.pdf

[3] https://epi.envirocenter.yale.edu/2018-epi-report/introduction