Liela ietekme uz rūpniecības kopējo rezultātu arī šogad būs kokapstrādei, kas pērn lielā mērā glāba visu apstrādes rūpniecību. Globālajai krīzei bija pārsteidzoši labvēlīga ietekme uz koksnes produktu pieprasījumu. Par iespēju pārdot nebūs jāuztraucas arī šogad, bet šajā nozarē īpaši liels izaicinājums būs iespēja saražot. Valsts mežos nopērkamais koksnes apjoms būs mazāks nekā pērn, ko, sākot no 2. ceturkšņa, jutīs pārstrādātāji. Lai arī ir cerības to kompensēt ar iepirkumiem no privāto mežu īpašniekiem un importu, tomēr zāģētavu izlaide reālā izteiksmē šogad gandrīz noteikti samazināsies. Turklāt arī izejvielu importā ir riski, piemēram, ir bažas, ka Krievija varētu ierobežot neēvelētu un nežāvētu zāģmateriālu eksportu. Mūsu kokrūpniecība no citām valstīm importē ne tikai apaļkokus, bet arī šādus lētus starpproduktus, kurus pēc tam pārvērš augstākas pievienotās vērtības izstrādājumos. Taču finansiālā ziņā zāģētavām šis var būt labs gads, jo pārdošanas cenas ir ļoti augstas. Savukārt lietkoksnes tālākas pārstrādes uzņēmumi, kuriem nav ilglaicīgu iepirkšanas līgumu, var nonākt pamatīgās cenu spīlēs, jo to klienti nevēlēsies izmaksu kāpumu kompensēt.

Stāsts par kokapstrādes spraigo un spriego dzīvi ir ilustrācija grūtībām, ar kurām saskaras arī citas nozares. Koronavīruss pasaules ekonomikas okeānā sacēlis pamatīgus viļņus, kas turpinās šūpoties vēl ilgi, savā starpā sadursies, plīsīs no sava svara un kārtīgi apšļāks visus pa okeānu kuģojošos. Būs grūti saprast, kas notiek, jo tas, kas notiek dziļajās ieplakās starp viļņiem, nav labi redzams. Šis būs interesants, taču arī bažu pilns gads.