Kuģis, kas izmanto “izdevīgu” karogu, ir reģistrēts ar karogu, kas nav saistīts ar kuģa valstspiederību.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir viens no nopietnākajiem draudiem mūsu okeāniem.

Tā tieši veicina pārzveju, apdraud piekrastes iedzīvotāju kopienu iztikas līdzekļus un nodrošinātību ar pārtiku, rada negodīgu konkurenci zvejniekiem, kas darbojas likumīgi, un bieži ir saistīta ar cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecību, krāpšanos ar nodokļiem, naudas atmazgāšanu un darba tiesību pārkāpumiem jūras produktu nozarē.

Tā rezultātā katru gadu tiek zaudēti miljardiem dolāru un tiek kavēta piekrastes valstu attīstība.

Pārredzamības trūkums pasaules zivsaimniecības nozarē ir galvenais nelegālās zvejas un ar to saistīto noziegumu veicinātājs.

Šo zvejas darbību attālais raksturs un nozares darbību nepārredzamība apgrūtina nelegālo zvejas kuģu un to īpašnieku identificēšanu.

Neraugoties uz izsekošanas sistēmu uzstādīšanu un citiem uzlabojumiem, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību zvejniecības nozarē, ES pilsoņiem joprojām var piederēt zvejas kuģi valstīs, kuras ir saņēmušas oficiālu Eiropas Savienības brīdinājumu par nespēju cīnīties pret nelegālo zveju.

ES NNN zvejas koalīcijas nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka daudzi kuģi, kas pašlaik zvejo ar tādu valstu karogiem, kuras nav ES dalībvalstis un kuras ir brīdinātas par nespēju cīnīties pret nelegālu zveju, pieder ES pilsoņiem, kuri gūst peļņu ES.

Piemēram, vairāki šajā analīzē identificētie Latvijas kuģi nu darbojas “zem” Kamerūnas karoga, tomēr, šķiet, to patiesie īpašnieki joprojām atrodas ES !!!

Kamerūna? Krievija? ES?

Dažās valstīs ārpus ES, piemēram, Kamerūnā, eiropieši turpina izmantot neelastīgos valsts zivsaimniecības noteikumus un kontroles trūkumu, un peļņa no iespējamās nelegālās nozvejas nonāk atpakaļ ES.

Informācijas trūkums par kuģu īpašumtiesībām pasaules zvejas nozarē kavē progresu cīņā pret nelegālo zveju, jo tas neļauj iestādēm noteikt to kuģu galīgo īpašnieku, kuri ir nelikumīgi zvejojuši.

Lai gan zvejas kuģi var atrasties pusceļā pāri visai pasaulei, tiešie īpašnieki, kas atrodas ES, gūst peļņu.

"Karoga maiņa" nozīmē kuģa karoga maiņu no vienas valsts uz citu, un tā ir prakse, kas var palīdzēt nelegālajiem zvejniekiem izvairīties no zvejas tiesību aktiem vai kontroles.

Zvejas kuģu karoga maiņu izmanto ne tikai nelegālie zvejnieki. Piemēram, Krievijas uzņēmumi rekordlielā ātrumā ir mainījuši savu kuģu karogus uz citām valstīm, mēģinot izvairīties no sankcijām, kas Krievijai tika piemērotas saistībā ar iebrukumu Ukrainā.

Lai gan valsts, ar kuras karogu darbojas zvejas kuģis, karoga maiņa ir likumīga, problemātiski ir gadījumi, kad zvejas kuģu īpašnieki cenšas apiet zivsaimniecības tiesību aktus vai kontroles pasākumus, oportūnistiski mainot kuģa karogu uz valsti, kurā ir atvieglotāki noteikumi, ko dēvē arī par "izdevīgiem karogiem".

Kuģis, kas izmanto izdevīgu karogu, ir reģistrēts ar ārvalstu karogu, kas nav saistīts ar kuģa īpašnieka vai operatora valstspiederību.

No tehniskā viedokļa starptautiskās tiesības šādu praksi nepieļauj. Tomēr realitāte ir tāda, ka kuģi var izvēlēties karogu, kas tiem ļauj piekļūt jaunām zvejas vietām vai izvairīties no zvejas noteikumiem vai sodiem.

Šīs valstis var ļaut kuģu īpašniekiem palikt anonīmiem, izmantojot fiktīvus uzņēmumus, kas rada milzīgu pārredzamības trūkumu attiecībā uz patiesajiem īpašniekiem, kas veicina starptautisko organizēto noziedzību, korupciju un sekmē okeāna pārmērīgu izmantošanu.

ES pašlaik ir čempione cīņā pret nelegālu zveju, un tās tiesību akti jau ir novērsuši dažus pārkāpumus, ko veic tās zvejas kuģi.

Tomēr Eiropas Savienībai ir jāturpina īstenot savu nulles tolerances politiku pret nelegālo zveju.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts es turpināšu strādāt, lai novērstu slepenību zivsaimniecības nozarē un cīnītos par pārredzamības prasībām, pieprasot ES iestādēm publicēt informāciju par kuģu īpašniekiem.

Tas ir sabiedrības interešu jautājums, un Eiropas Parlaments nesen ir pieņēmis nostāju, lai cīnītos pret fiktīvajiem karogiem.

Zaļā gaisma pirātiem

Šī prakse ir īpaši satraucoša piekrastes jaunattīstības valstīs, ar kurām ES ir parakstījusi ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, kas ļauj ES kuģiem zvejot šo valstu ūdeņos.

Pētījumā tika konstatēts, ka kuģi ir mainījuši karogu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar kurām ES ir noslēgušas spēkā esošus ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumus.

Uz kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šiem nolīgumiem, attiecas ekskluzivitātes klauzula, kas nosaka, ka ES kuģiem ir aizliegts zvejot piekrastes valsts ūdeņos ārpus oficiālā piekļuves nolīguma.

Tomēr pētījumā tika konstatēti vismaz trīs ES piederoši kuģi, kas ir pārfraktēti uz valsti, kura nav ES dalībvalsts un ar kuru ir noslēgts spēkā esošs SFPA, proti, Spānijai piederošs kuģis, kas ir pārfraktēts uz Mauritāniju.

Turklāt divi Latvijas kuģi ir mainījuši karogu pret Kamerūnas un Gruzijas karogu, bet, iespējams, zvejo Mauritānijas ūdeņos.

Parasti, ja ES un SFPA partnervalsts konstatē, ka zvejas iespējas ir izsmeltas, visiem ES kuģiem ir aizliegts zvejot partnervalsts ūdeņos.

Taču šie ES kuģu īpašnieki var saglabāt piekļuvi šiem apgabaliem, izmantojot valsts kvotas, jo viņu kuģi vairs nepeld zem ES dalībvalsts karoga.

Finansiālo labumu no šīm zvejas darbībām joprojām gūst ES reģistrētie īpašnieki, kuru kuģi turpina gūt peļņu no piekrastes valsts ūdeņos esošajiem resursiem.

Tas arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ES operatoriem, kuri ievēro noteikumus. Lai gan Eiropas Parlaments nesen nolēma atjaunot ES un Mauritānijas zivsaimniecības nolīgumu vēl uz pieciem gadiem, lielākā daļa Parlamenta deputātu pauda bažas par karoga maiņu šajā reģionā.Tas ir spēcīgs signāls: mēs neapturēsim nelegālo zveju un to, ka jūras izlaupa tie, kas neievēro noteikumus, ja nerisināsim šo situāciju.
Izmantota Leo Tomasa fotogrāfija