Regula paredz, ka Eiropas valstīs ik pēc noteikta kilometru skaita jāizbūvē dažādu jaudu elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas. Galvenais jautājums: kad un par kādu naudu tiks veidota šī uzlādes infrastruktūra? Bažas ir par to, ka Latvijai izbūvēt uzlādes tīklu nebūs ekonomiski izdevīgi, jo IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir krietni mazāks un līdz ar to arī maksātspējīgais pieprasījums ir zemāks nekā turīgākajās Eiropas valstīs. Arī iedzīvotāju blīvums un satiksmes intensitāte Latvijā ir krietni mazāka nekā Rietumeiropā. Ja alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu skaits Latvijā ievērojami nepalielināsies, bez Eiropas vai Latvijas nodokļu maksātāju subsīdijām neviens uzņēmums nevēlēsies attīstīt šo infrastruktūru. Nesenā "Politico" diskusijā (https://twitter.com/i/broadcasts/1dRJZlzenNaKB) vācu koncerna "MAN" sponsorētā pasākumā, kurā piedalījos arī es, bija redzams, ka Vācijas e-mobilitātes grupas "ABB" pārstāvis lobē elektroauto biznesu, vēloties ieviest visā Eiropā viņu izstrādes standarta uzlādes rozetes un uzlādes staciju tehnoloģijas, tādējādi iegūstot sev milzīgu tirgu visā Eiropā. Šādiem spēlētājiem šī alternatīvas uzpildes infrastruktūras regula nodrošinās pasakainus ienākumus, bet mēs vairāk būsim maksātāju pusē.
(...) Vēl viens liels nezināmais ir jaunā ES likumdošana, kas klasificēs privāto investīciju "zaļumu",– tā sauktā taksonomija, proti, nozaru klasifikācija, kas nosaka, kurās nozarēs investīcijas tiks uzskatītas par zaļām un kurās ne. Eiropas Komisijai būs jāizstrādā tādi kā "Ministru kabineta noteikumi" (ES terminoloģijā – deleģētie akti), kas noteiks, vai atomenerģija un gāze ir zaļa enerģija vai ne. Francija, kur 70% elektrības saražo AES, Somija, Polija un Čehija uzskata, ka atomenerģija noteikti jāiekļauj taksonomijā kā zaļā enerģija, un vairākas Vidusjūras valstis, arī Vācija un Polija uzskata, ka pārejas periodā zaļās enerģijas sarakstā kā resursu, kas rada salīdzinoši maz emisiju, varētu iekļaut arī gāzi. Polija, veidojot jaunus gāzesvadu savienojumus, spēs samazināt ogļu īpatsvaru enerģijas ražošanā, kas rada vairāk emisiju nekā gāze.