Eiropas Savienība ir paziņojusi par sankcijām pret Maskavu, kuras, kā sagaidāms, radīs "nopietnas sekas", taču pagaidām nav noteikusi Krievijas naftas vai gāzes embargo. Lai gan sarunas par pirmo no šīm sankcijām ir kļuvušas intensīvākas, Krievija varētu apsteigt Eiropas valstis attiecībā uz otro. Pirmdienas vakarā Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks paziņojumā sacīja, ka Krievija varētu pārtraukt Nord Stream 1 gāzes cauruļvada būvniecību, tādējādi atriebjoties Vācijai par atbalsta atsaukšanu gandrīz pabeigtajam Nord Stream 2 gāzesvadam. Novaks arī sacīja, ka sagaida, ka Eiropai būs vajadzīgs ilgāks laiks nekā viens gads, lai aizstātu naftu, ko pašlaik iepērk no Krievijas, un ka tas notiks par daudz augstāku cenu – 300 ASV dolāru par barelu vai vairāk.
Krievija pašlaik piegādā 40% no ES importētās dabasgāzes, tāpēc pie kādām alternatīvām Eiropas valstis varētu vērsties gadījumā, ja Krievija aizgrieztu gāzes krānu? Kontinentam būtu jāmeklē sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātāji, kas parasti tiek piegādāta ar kuģiem. Saskaņā ar BP datiem galvenās sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājvalstis pasaulē 2020. gadā bija Austrālija, Katara un Amerikas Savienotās Valstis. Lai gan Katara ir vistuvāk Eiropai, Kataras valdība ir bijusi visai kūtra attiecībā uz gāzes piegādātāja lomu ES. Valsts paziņoja, ka tā nevēlas lauzt savus ilgtermiņa līgumus saistībā ar iespējamo Eiropas gāzes krīzi, atstājot tikai aptuveni 10% Kataras gāzes, kas nav piesaistīta citādi. Katara varētu būt ieinteresēta noslēgt jaunus ilgtermiņa līgumus ar Eiropas valstīm, taču ES to jau uz laiku ir apturējusi, ņemot vērā bažas par pretmonopola noteikumiem. Cilvēktiesību pārkāpumi ir vēl viena joma, kas varētu radīt ES pircējiem galvassāpes, sadarbojoties ar Kataru.
Tā kā piegādes joprojām nav skaidras, bet sarunas notiek, Vācija jau ir paziņojusi par divu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību valsts ziemeļu piekrastē, kas būtu pirmie termināļi šajā valstī. Citas valstis, jo īpaši Dienvideiropā, jau izmanto šo metodi. Portugāle 2020. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati, 56% gāzes importēja no Nigērijas un 17% no ASV, savukārt Spānija vairāk nekā 35% gāzes iegādājās kā SDG. Arī Itālija un Grieķija 2020. gadā daļu gāzes iepirka ASV un Katarā. SDG terminālis Klaipēdijā, Lietuvā, ir uzņēmies darbu, lai radītu zināmu enerģētisko neatkarību Baltijā, Somijā un drīzumā arī Polijā.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem patlaban gandrīz 75% no ES (ES-27 un Apvienotā Karaliste) piegādēm kontinentā nonāk pa cauruļvadiem. Papildus Krievijai arī Norvēģija un Alžīrija cauruļvados piegādā Eiropai lielus apjomus, taču tām faktiski nav papildu ražošanas jaudas, lai izvairītos no deficīta gadījumā, ja Krievija pārtrauktu piegādi. Saskaņā ar Ķīles Ekonomikas institūta aprēķiniem pilnīga dabasgāzes pārdošanas pārtraukšana uz Rietumiem faktiski būtu sāpīgs notikums Krievijas ekonomikai, samazinot gandrīz 3% no valsts IKP.
Izmantota Leo Tomasa fotogrāfija
