Domestikācijas jeb pieradināšanas process gan notika ārpus Latvijas teritorijas. Mūsdienās pieļauj, ka Sibīrijā vai Ziemeļamerikā. Iespējams, tas notika apmēram vienlaikus dažādos reģionos pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu.

Latvijas teritorijā pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki – ierīko īslaicīgas apmetnes, sekojot līdzi migrējošajiem dzīvnieku bariem. Akmens laikmeta Zvejnieku kapulaukā pie Burtnieku ezera ir atrastas kaklarotas, kurās savērti suņu zobi. Apmetnē turpat līdzās konstatēti suņu kauli. Nereti, līdzīgi kā cilvēkus, arī suņus apbedīja dzīvesvietas teritorijā.

Ja par attieksmi, tad atsevišķas akmens laikmeta kopienas pret suni izturējās gandrīz līdzvērtīgi kā pret cilvēku. Viņš bija vērtīgs saimes loceklis. Suns ne tikai sargāja kopienas dzīvesvietu, bet bija arī īpaši svarīgs medījuma sagādē. No veiksmīgām medībām ar suņa klātesamību bija atkarīga kopienas izdzīvošana.