Žurnālistu izmeklēšana atklājusi, ka daži no Eiropas lielākajiem pensiju fondiem iegulda miljardiem eiro svārstīgajos preču tirgos, riskējot ar miljoniem strādājošo smagi nopelnītajiem ienākumiem un vienlaikus veicinot pasaules pārtikas krīzi, ko daļēji izraisījuši šāda veida ieguldījumi.

Secinājumi arī liek jautāt, vai Eiropas Savienības centieni atcelt regulējumu finanšu tirgos nākotnē situāciju vēl vairāk nepasliktinās. Pašlaik tiek pārskatīti bloka kapitāla tirgu regulējošie noteikumi.

Pensiju fondi ir starp tām finanšu iestādēm, kas ir saasinājušas problēmu saistībā ar investoru spekulācijām, kas veicina pārtikas cenu pieaugumu.

Galveno preču, piemēram, pārtikas un enerģijas, strauji augošās cenas ir izraisījušas dzīves dārdzības krīzi visā pasaulē, tostarp Eiropā. Apvienoto Nāciju organizācija paziņoja, ka šis pieaugums, iespējams, ir novedis pie tā, ka aptuveni 71 miljons cilvēku jaunattīstības valstīs nonākuši nabadzībā.

Eiropas bezpeļņas ziņu centrs Lighthouse Reports analizēja vairāk nekā 70 lielāko pensiju fondu pārskatus Spānijā, Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Dānijā un Vācijā.

Lai gan daži fondi nepārprotami aizliedz spekulēt ar izejvielām, jo īpaši pārtiku, 15 fondi pašlaik tajās iegulda, un trīs lielākajiem pircējiem Nīderlandei, Apvienotajai Karalistei un Dānijai 2021. gada beigās kopsummā piederēja 37,6 miljardi eiro.

Kā norāda Masačūsetsas Amherstas universitātes ekonomikas profesore Džajati Goša (Jayati Ghosh), iegūtie dati liecina, ka pensiju fondi ir starp tām finanšu iestādēm, kas ir saasinājušas problēmu, kad investoru spekulācijas veicina pārtikas cenas. Tas ir “īpaši bīstami”, jo šos fondus finansē strādājošie, un tomēr tie “veic darbības, kas grauj šo strādājošo dzīves līmeni”, viņa norādīja. Lielākā daļa fondu nešķiro “cietās” preces, piemēram, zeltu un naftu, un “vieglās” preces, piemēram, lauksaimniecības un lopkopības preces, taču eksperti apgalvo, ka kopējā ietekme – preču cenu pieaugums – visticamāk būs vienāda. “Neatkarīgi no tā, vai runa ir par pārtiku vai enerģiju, abas ir vienlīdz postošas no darba ņēmēju un jaunattīstības valstu viedokļa, jo degvielas cenu pieaugums nozīmē visu pārējo cenu kāpumu,” saka D. Goša.

Turklāt izejvielu tirgos ir riskanti ieguldīt, uzskata Anna Pettifora (Ann Pettifor), viena no nedaudzajiem ekonomistiem, kas paredzēja 2007. un 2008. gada pasaules finanšu krīzi. “Es negribētu, lai mans pensiju fonds iesaistītos tādās nepastāvīgās lietās kā preču tirgus, jo īpaši enerģijas un pārtikas tirgos,” viņa teica.

Ieguldīt vai neieguldīt?

Tomēr fondi aizstāv savu rīcību, jo tā neesot saistīta ar pārtikas cenu kāpumu.

“Tirdzniecībai ar preču nākotnes līgumiem nav augšupvērstas ietekmes uz cenām, pat ne lauksaimniecības preču tirgū. Šo viedokli apstiprina akadēmiskie pētījumi,” informē ABP, Nīderlandes pensiju gigants un līdz šim nozīmīgākais ieguldītājs preču atvasinātajos instrumentos starp pētījumā analizētajiem pensiju fondiem. Tā ieguldījumi 2021. gadā sasniedza 33,9 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 30 % ir pārtikas precēs. Preču cenu pieaugums pagājušajā gadā nozīmēja, ka ABP ieguldījumi pieauga par 8 miljardiem eiro – neraugoties uz neto pārdošanas apjomiem.

Nīderlandes ceturtais lielākais pensiju fonds BpfBOUW, kas lauksaimniecības izejvielās ir ieguldījis 150 miljonus eiro, pievienojās šim viedoklim, sakot, ka ir “praktiski neiespējami”, lai nākotnes līgumu tirgus paaugstinātu cenas reālajā tirgū.

Tomēr citi ir ieņēmuši nepārprotamu nostāju pret šādām spekulācijām.

Nīderlandes transporta nozares fonds Pensioenfonds Vervoer norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc tas neveic ieguldījumus izejvielās, ir fakts, ka tas var paaugstināt cenas.

Arī Beļģijas lielākais pensiju fonds KBC paziņoja, ka tā grupas uzņēmumi “neiesaistīsies “spekulācijās ar pārtiku” un neorganizēs spekulatīvu tirdzniecību ar pārtikas precēm” un to dara tikai klientiem, kas tieši iesaistīti pārtikas un lauksaimniecības nozarē.

Deivs Vitkombs (Dave Whitcomb), Peak Trading dibinātājs un bijušais Cargill, viena no pasaulē lielākajiem graudu tirgotājiem, preču tirgotājs, arī apstrīd ABP un BpfBOUW nostāju. “Es uzskatu, ka tas būtu ļoti īpašs tirgus, kurā pirkšana neveicina cenas,” viņš apgalvoja.

Arī profesors un Jaunanglijas Komplekso sistēmu institūta (New England Complex Systems Institute) dibinātājs un prezidents Janērs Bar-Jams (Yaneer Bar-Yam), kurš 2011. gadā publicēja fundamentālu darbu, kurā pierādīja, ka spekulācijas ir galvenais pārtikas cenu pieauguma cēlonis, noraidīja šo argumentu. “Zinātne ļoti skaidri parāda, ka tirdzniecība patiešām ietekmē cenu kāpumu” un ka apgalvojumi par pretējo “ir pretrunā ar acīmredzamo pirkšanas un pārdošanas lomu preču cenu noteikšanas tirgos un ar kvantitatīvo modeļu palīdzību apstiprinātajām prognozēm”. Viņš uzsvēra, ka pensiju fondu ieguldījumi pārtikas patēriņa precēs “grauj to kā sabiedrības labuma aizstāvju misiju”.

“Naudas masa”

Lighthouse veiktajā analīzē konstatēts, ka University Superannuation Scheme, kas ir Lielbritānijas universitāšu darbinieku valsts fonds, pašlaik tur 1,5 miljardus sterliņu mārciņu (1,7 miljardus eiro) preču atvasinātajos instrumentos.

Apvienotās Karalistes valdības atbalstītais National Employment and Savings Trust (NEST) palielināja 2019. gada decembrī ieguldīto summu izejvielās no 275 miljoniem sterliņu mārciņu [314 miljoniem eiro] līdz 657 miljoniem sterliņu mārciņu 2021. gada decembrī, no kuriem aptuveni 25 % ir lauksaimniecības nozares atvasinātajos finanšu instrumentos.

Arī Sampension, Dānijas trešais lielākais pensiju pārvaldītājs, 2021. gadā ieguldīja preču nākotnes darījumos 280 miljonus eiro. Daudzos gadījumos gada pārskatos bija iekļauta tikai vispārīga informācija par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, un tie tikai retos gadījumos skar atvasinātos preču vērtspapīrus. Somijā, valstī, kas pazīstama ar savu progresīvo politiku, visi septiņi lielākie fondi sniedza neskaidras atbildes, atteicās sniegt detalizētāku informāciju vai norādīt, cik daudz tie ir ieguldījuši.

Nākotnes līgumu tirgum, kas ļauj pirkt un pārdot preces nākotnē par cenu, par kuru panākta vienošanās tagadnē, ir jādarbojas, lai ļautu tirgus dalībniekiem nodrošināties pret riskiem. Taču ekonomiste Anna Petifora sacīja, ka patēriņa preču pārvēršana finanšu tirgū ir padarījusi cenu kāpumus neizbēgamus. “Ņemiet aktīvu, kas ir ierobežots – vai tie būtu graudi, īpašumi vai enerģija: kad uz šo ierobežoto aktīvu tiek vērsta milzīga naudas plūsma, tā palielina cenu,” viņa norādīja.

Karš... vai spekulācija?

Ziņu virsrakstos vaina par straujo inflāciju tiek piedēvēta Krievijas iebrukumam Ukrainā, taču Apvienoto Nāciju organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) norādīja, ka, lai gan karš “veicināja šo situāciju”, “nepietiekama uzmanība ir pievērsta spekulantu lomai un likmju neprātam nākotnes līgumu, preču mijmaiņas darījumu un biržā tirgotu fondu jomā”.

Tā aicināja valdības “iekļaut stingrāku preču tirgus regulējumu kā daļu no to politikas pasākumu kopuma, lai ierobežotu cenu kāpumu, kas smagi skar patērētājus jaunattīstības valstīs”.

Tomēr Eiropa, šķiet, ir apņēmības pilna turpināt finanšu tirgu regulējuma atcelšanu, uzskata Somijas labēji centriskās Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta deputāte Sirpa Pietikainena (Sirpa Pietikäinen), kura darbojas Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MiFID) tika izveidota pēc 2007.-2008. gada krīzes, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar patēriņa precēm, bet gadu gaitā finanšu iestādes veiksmīgi lobēja, lai to vājinātu.

Pagājušā gada grozījumi atjauninātajā regulējumā – Finanšu instrumentu tirgus instrumentu direktīvā II – vēl vairāk atviegloja noteikumus. Pašlaik notiek Finanšu instrumentu tirgus instrumentu direktīvas II pārskatīšana. Teksta projekts tika iesniegts 10. oktobrī Ekonomikas komitejas sanāksmē, un grozījumu iesniegšanas termiņš bija 12. oktobris, taču EP deputāti apgalvo, ka politiskās diskusijas, visticamāk, notiks vēl šogad vai 2023. gada sākumā.

“Jūs, iespējams, esat dzirdējuši šo noteikumu atcelšanas runu no nozares pārstāvju puses. Tagad ziņas ir tādas, ka mēs atrodamies kara ekonomikā, un mūsu uzņēmumi nevar paciest visu administratīvo slogu. Tāpēc tagad ir nepieciešama noteikumu atcelšana,” teica S. Pietikainena. Viņa pati ir regulējuma piekritēja, “jo (tas) ir pamats pilsoniskam dzīvesveidam”. “Bez noteikumiem” vienmēr būs “spēcīgāko noteikumi”, un to es nevēlos,” viņa piebilda. Sirpa Pietikainena arī apgalvoja, ka Eiropas Parlamenta pašreizējā koncentrēšanās uz vides ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu, lai novērstu pārtikas trūkumu, ir maldīga. “Pārtikas trūkuma Eiropā nebūs. Jautājums ir par pārtikas cenām”, un, pēc S. Pietikainenas domām, šo problēmu labāk varētu risināt, regulējot spekulatīvos tirgus.
Autori: Margo Gibbs, Tins Lei Vins un Kabirs Agarvals ir Lighthouse Reports žurnālisti. Šī izmeklēšana tika veikta sadarbībā ar EUobserver, Follow the Money (NL), Apache (Beļģija), OpenDemocracy (UK), El Diario (ES), Il Bo Live (IT) un LongPlay (FI).