Būtisks jau nav tikai ūdens līmenis vai ledus sastrēguma lielums un blīvums.

Svarīgi, kas plūdus izraisa, un šoreiz, atšķirībā no tradicionāliem pavasara paliem tos neizraisa kušana vien, bet arī sals – ļoti mainīgais temperatūras režīms, kāds iepriekš ziemās Latvijā nav bijis, turklāt apvienojumā ar lielu nokrišņu daudzumu. Daugavas baseinā no novembra vidus līdz decembra vidum valdīja stabils sals, upes aizsala, izveidojās bieza sniega sega, kas gandrīz pilnībā nokusa īsi pirms Ziemassvētkiem, kam atkal sekoja sals, palielinot ledus apjomu Daugavā, bet šo plūdu ratu sāka griezt nepieredzēti pamatīgais atkusnis gadu mijā, kad vairākas dienās lija, un gaisa temperatūra sasniedza pat +10 °C grādus.

Sākās ledus iešana un sastrēgumu veidošanās. Tā ir bijis arī citos gados, kad ziemā ledus sakustas, bet lielākoties to apstādina stabila sala atgriešanās, samazinās ūdens pietece upē, ledus sastrēgumi sastingst, nenotiek to blīvēšanās un ūdens pa apakšu vai spraugām atrod ceļu, kur aiztecēt. Šoreiz sals ir pārāk vājš, tas nevis aizsaldē upi ciet un nomierina ūdeņus, bet tikai rada jaunus vižņus un ledus gabalus, kas turpināja blīvēties. Sākumā pie Pļaviņām un Zeļķiem, tad ledus dambis kļuva arvien garāks un garāks, sasniedzot Jēkabpili.