Reliģioza veida aktivitātes vides jomā padara tās mazāk iedarbīgas. Laikos, kad nēsāju žetonu ar uzrakstu Dabas resursu saglabāšana (starp citu, šis žetons bija svarīgs priekšnoteikums, lai iestātos skautos), ko šodien gan sauc savādāk - Dabas zinātņu žetons, pats sevi uzskatīju par vides aktīvistu un aizstāvi. Domās atgriežoties 19. gs. 60. gados, atceros sajūtas: būt vides aizstāvim ir labi. Piesārņot gaisu un ūdeni, izmantot neatjaunojošamies vai reti sastopamus (izplatītus) dabas resursus škita muļķīgi. Daudzi, kas šādām idejām piekrita, vēlējās būt... būt vides aizstāvji.

Šodien, atbildes uz daudziem jautājumiem vairs nav tik tiešas un saprotamas, kā tad, kad biju skauts. ASV, ja šais laikos sevi dēvē par vides aizstāvi vai aktīvistu, daudzi ļaudis tevi uzreiz uzskata par liberālu vai liberāli. Vai pat radikālu kreiso!

Vides aktīvistus vai aizstāvjus, kas vēlas saglabāt un aizsargāt jebkādas dzīvības formas, rīkojoties nesaprātīgi un nereāli, tā vietā lai rīkotos apdomīgi, mēdz dēvēt par "kokcirtējiem". Tas radījis ļoti pretējus uzskatus, proti, vides aizstāvis pieder pie "trakajiem kreisajiem", ne-vides aizstāvis noteikti ir ļauno labējo rindās.