Latvijā izaudzē daudz rapša sēklu, taču trūkst to tālākas pārstrādes jaudu, kā rezultātā vienlaikus daudz rapša sēklu eksportējam un daudz rapša eļļas importējam, daļa no šī importa pirms tam tiek vesta rafinēt Igaunijā, jo Latvijā šādas iespējas un iekārtu nav.
Aptaujātie nozares profesionāļi norāda, ka rapšu sēklu pārstrādes apjoms Latvijā ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu un, šķiet, situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākti 355 tk t rapša sēklu, pārstrādes apjoms, savukārt, ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tk t, kas tikai par 13 tk t ir mazāks, kā aizpērn ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām, šos datus būtu nepieciešams detalizēti izpētīt, jo, neiedziļinoties, tas nozīmē ne tikai pamatīgus krājumus noliktavās, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas “atrodas” arī importētais rapsis, palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.
Rapsis pārtop biodīzeļdegvielā
Latvijā lielākā rapša sēklu pārstrādes uzņēmuma SIA “Bio- Venta” valdes loceklis, ražošanas direktors Indulis Stikāns norāda, ka rapša sēklu pārstrādes jauda ir 100 000 t gadā, tā tiek izmantota 90-95% apmērā. “Vairums pārstrādāto rapša sēklu iepirkts no Latvijas zemniekiem, ir brīži, kad sēklas tiek importētas, jo īpaši pavasarī, kad pašmāju produkcijas vairs nav, jo tā ir izvesta uz citām valstīm,” skaidro I. Stikāns, norādot, ka no rapšu sēklām ar karstās spiešanas metodi tiek izspiesta eļļa (neattīrītā), ko var izmantot dažādām vajadzībām; uzņēmums veic tās attīrīšanu un pārstrādi biodīzeļdegvielā. “Tā kā Latvijā pusotru gadu bija atcelts obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums dīzeļdegvielai, produkcija tika eksportēta. No 2024. gada obligātais piejaukums tiek atjaunots, kas nozīmē, ka, visticamāk, kāda daļa no rapšu sēklām iegūtās biodīzeļdegvielas tiks realizēta arī pašmāju tirgū,” uz jautājumu par biodīzeļdegvielas noieta tirgiem atbild I. Stikāns, atzīstot, ka tiek vērtēta ideja par pārtikas (rapšu) eļļas ražošanu, jo uzņēmums ir reģistrējies arī kā pārtikas eļļas ražotājs, un nelieli apjomi tiek realizēti dzīvnieku pārtikai. “Pašlaik uzņēmuma ražoto rapšu eļļu cilvēki pārtikā izmantot nevar. Lai varētu, nepieciešama rafinēšana; šādas tehnoloģijas mums nav, tāpēc varam pārdot uzņēmumiem, kuriem nepieciešams attiecīgs produkts, bet pircējiem jārisina rafinēšanas jautājumi,” skaidro I. Stikāns
Ražo pārtikas eļļu
“Iepriekšējā gadā pārstrādājām 8000 t rapša sēklu; audzējam paši, iepērkam no Latvijas zemniekiem, arī no ES valstīm,” skaidro Latvijā lielākā auksti spiestās pārtikas eļļas ražotāja SIA “Iecavnieks” ražotnes vadītāja Sanita Celitane. Viņa norāda, ka eļļas iznākums ir apmēram 35%, tā tiek realizēta gan pārtikas, gan lopbarības vajadzībām. “No saražotā daudzuma apmēram 40% tiek izmantota pārtikas vajadzībām – fasēta produkcija tirdzniecības tīklos, ēdināšanas sektorā, kulinārijā, kā arī pārdota rafinēšanai Igaunijā. Pēc rafinēšanas eļļa“atgriežas”atpakaļ un tiek izmantota zivjrūpniecībā, kulinārijā, ēdināšanas sektorā un pārtikas ražošanā,” situāciju raksturo S. Celitane. Tā kā Latvijā nav rafinēšanas rūpnīcas, visa rafinētā eļļa, kas pieejama Latvijā, ir ievesta.
Zivju konservos rapšu eļļa
“Zivju konservu ražošanā izmantojam auksti spiesto rafinēto rapšu eļļu, kura pēc savām īpašībām pat vairākos kritērijos ir labāka par saulespuķu vai vidējas kvalitātes olīveļļu,” skaidro zivju konservu ražotāja a/s“Brīvais vilnis”valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš norāda, ka Latvija ir nozīmīgs rapša sēklu audzētājs, ir arī rapša pārstrādātāji, tomēr būtiskākais trūkums ir rapšu eļļas rafinēšanas jaudu trūkums. “Latvijā auksti spiestā rapšu eļļa tiek vesta uz rafinēšanas rūpnīcu Igaunijā un pēc pārstrādes tā“atgriežas”atpakaļ un tiek izmantota, tostarp arī zivju konservu ražošanā,” uz rapšu eļļas “ceļošanu” norāda A. Babris. Viņš uzsver, ka rapšu eļļa ir bagāta ar omega-3, omega-6 un omega 9 taukskābēm, kuras daudzi cilvēki lieto veselības uzlabošanai. “Ja Latvijā būtu uzstādīta rafinēšanas līnija, auksti spiestā nerafinētā rapšu eļļa nebūtu“jāvizina”uz ziemeļu kaimiņvalsti un ieguvums būtu visiem,” uz jautājumu par rapšu eļļas rafinēšanu Latvijā atbild A. Babris.
Izaudzēto pārstrādā Vācijā
Kooperatīvās sabiedrības“Jurgensburg Agro”valdes priekšsēdētājs Ringolds Grāpis uzsver, ka Latvijā ir divi lielāki un vairāki nelieli rapša sēklu pārstrādātāji, tomēr kooperatīvās sabiedrības biedru izaudzētā produkcija pamatā tiek eksportēta. “Biedri audzē bioloģiskās lauksaimniecības produktu – ripšu sēklas, kuras eksportē uz Vāciju, kur no tām spiež eļļu. Protams, audzē arī tradicionālo (konvencionālo) rapsi, ko realizē gan Latvijā (vairumtirgotājiem), gan ārzemēs,” situāciju produkcijas noieta tirgos raksturo R. Grāpis. Viņš skaidro, ka ripsis ir rapša atšķirīgs līdzinieks. “Bioloģiskajā lauksaimniecībā nevar izmantot dažādus augu aizsardzības līdzekļus, rapsim ir problēma ar kukaiņiem un bez miglošanas to ir ļoti grūti izaudzēt, savukārt ripsis zied nedaudz ātrāk par rapsi, ar kaitēkļiem cīnīties ir vieglāk, ripša sēklas Latvijā nepārstrādā un vienīgais risinājums ir eksports,” situāciju skaidro R. Grāpis. Viņš atgādina, ka 2023. gadā tirgū cenas gan parastajam rapsim, gan bioloģiskajam ripsim ir bijušas zemākas, salīdzinot, piemēram, ar 2022. gadu.
Maksimālu pārstrādi Latvijā
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka visu, ko vien Latvijā izaudzē, ir maksimāli jāpārstrādā uz vietas, gan palielinot nodarbinātību un samaksātos nodokļus, gan vairojot eksporta ienākumus. “Pārstrādājot tikai to, ko ik gadu Latvijā izaudzējam, nevis eksportējot neapstrādātā veidā, eksporta ieņēmumi ik gadu pieaugtu par vairākiem miljardiem eiro,” ir pārliecināts A. Krauze. Viņš uzsver, ka uz šo mērķi ir jātiecas, bet viss nav tik vienkārši, kā izskatās no malas. “Lai uzbūvētu pārstrādes rūpnīcas ir vajadzīgas lielas investīcijas, vairāki desmiti vai simti miljonu tikai vienai ražotnei, turklāt, pat piesaistot finansējumu, to varētu izdarīt, taču otrs tikpat nozīmīgs jautājums ir saražotās produkcijas realizācijas tirgus iekarošana, kas arī nav ātrs un viegls process. Tieši tāpēc ar pārstrādes jaudām vairākos segmentos ir tā, kā ir, un tās, lielākoties ar nelieiem izņēmumiem, vērstas uz pašmāju tirgus vajadzību apmierināšanu,” patlabanējo situāciju skaidro A. Krauze. Viņš norāda, ka auksti spiestās rapšu eļļas vešana uz Igauniju rafinēšanai, ir“labāk nekā nekas”, taču rafinēšanu varētu veikt arī tepat Latvijā.
“Šobrīd ir programmas, kurās iespējams iegūt ES struktūrfondu atbalstu Latvijā iegūtās produkcijas pārstrādei,” uz jautājumu, vai ir kāds valsts atbalsta instruments atbild zemkopības ministrs. Viņš cer, ka tiks atrasti risinājumi un iespējas, lai Latvijā būtu ne tikai rapša eļļas rafinēšanas iekārtas, bet arī zirņu proteīna ražotne, augkopības un lopkopības produktu pārstrādes jaudas, kā rezultātā attiecīgos produktus jau ar daudz augstāku pievienoto vērtību ražotu Latvijā, nevis no Latvijā izaudzētām (iegūtām) izejvielām gatavos produktus ražotu ārzemēs un tos patērētu Latvijā. “Pagaidām, šķiet, ir vēlmes un idejas, kas nesakrīt ar iespējām,” piebilst A. Krauze.