Lai cīnītos ar Heterobasidion sēņu izraisītajām slimībām, lēmumu pieņēmējiem ir steidzami jārīkojas: šīs sēnes apdraud Eiropas mežsaimniecību un jau tagad rada ievērojamus finanšu zaudējumus.
Atbildīgajiem par lēmumu pieņemšanu skaidri jāapzinās nepieciešamība cīnīties ar Heterobasidion sēnēm, kas apdraud priežu un egļu mežaudzes.
“Ja vēlamies apturēt Heterobasidion sēņu izplatību, ES un valstu valdībām ir jāsāk domāt par regulējumu un atbalsta pasākumiem,” uzsver Lauri Lapalainens no uzņēmuma Lallemand Plant Care, kas ražo bioloģisko fungicīdu Heterobasidion apkarošanai.
Heterobasidion sugas izraisa vairākas slimības, galvenokārt priežu un egļu sugas: trupi, serdes puvi un Heterobasidion sakņu slimību. To radītie finansiālie zaudējumi Eiropā sasniedz 800 miljonus eiro gadā. Somijā šis skaitlis ir 50-80 miljoni eiro.
Heterobasidion profilakse vienmēr būtu jāiekļauj mežizstrādes darbos, tomēr finansiālu apsvērumu dēļ un tāpēc, ka kaitējums izpaužas ļoti lēni, to bieži vien atstāj novārtā. Jānodrošina arī meža īpašnieku informēšana. Pret Heterobasidion var cīnīties, apstrādājot celmu augšdaļas ar bioloģisko fungicīdu vai urīnvielas šķīdumu. Ja celmi netiek apstrādāti, sēne izplatās sakņu sistēmā un vēlāk arī uz blakus augošiem, veseliem kokiem.
Heterobasidion mežos izraisa ļoti nopietnu epidēmiju
Somijas lielākais laikraksts Helsingin Sanomat ir nosaucis Heterobasidion par vēl ļaunāku saimniecisko mežu sērgu nekā mizgrauži. Sēne bojā egļu un priežu saknes un stumbrus, bieži vien vairāku metru augstumā. Tās iznīcina vērtīgus apaļkokus, bet līdz atklājas bojājumi var paiet gadu desmiti.
“Bojājumi kļūst redzami tikai pēc kāda laika un ne vienmēr ir interese pie ārstēšanas ķerties šobrīd,” norāda L. Lapalainens. Slimie koki ir mazāk spējīgi saistīt oglekļa dioksīdu, kas negatīvi ietekmē cīņu pret klimata pārmaiņām.
Heterobasidion samazina izejvielu pieejamību meža nozarei. Turklāt bojātie koki ir neaizsargātāki pret vētru un kukaiņu postījumiem. Pagājušajā gadā Somijā veikts pētījums parādīja, ka trīs no četriem Heterobasidion skartajiem kokiem invadēja arī mizgrauži.
Kā cīnīties ar Heterobasidion?
Somijā kokiem var uzbrukt divas dažādas sugas: Heterobasidion parviporum, kas “specializējas” uz parasto egli, un Heterobasidion annosum, kas, galvenokārt, bojā parastās priedes saknes. Abas sēnes var uzbrukt arī citām koku sugām, lai platlapju koki pret tām ir izturīgāki. Heterobasidion, reiz nonākot kādā vietā, inficē to vēl vairākus gadu desmitus.
Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta sniegto informāciju Heterobasidion profilakses nodrošināšana ir ieguldījums koku pieaugumā un nākotnes ražas potenciālā.
Labākais veids, kā novērst Heterobasidion izplatību, ir ieplānot cirtes laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli, kad sēne nerada sporas. Eiropas Savienībā tas parasti ir iespējams tikai Somijas un Zviedrijas ziemeļu daļā. Otrā labākā iespēja ir atklātu celmu augšējās virsmas aizsardzībai izmantot fungicīdu, ja mežizstrāde notiek siltākos laika apstākļos.
Efektīva metode ir arī bioloģiskā fungicīda izmantošana; tas satur Phlebiopsis gigantea sēnes sporas, kas ir Heterobasidion dabiskā konkurente. Mežizstrādes laikā ar fungicīdu apstrādā celmu augšējo virsmu.
Somijas tiesību aktos noteikts, ka no pavasara sezonas līdz vēlam rudenim Heterobasidion izplatība mežizstrādes darbu laikā jānovērš visos mežos, kuros dominē skujkoki un kuri atrodas noteiktā riska zonā. Citviet Eiropā situācija ir mazāk labvēlīga. Baltijas valstīs un Polijā Heterobasidion izplatība faktiski tiek novērsta tikai valstij piederošos mežos.
“Ja netiks pietiekami ieguldīts un pieliktas maksimālas pūles sakņu trupes apkarošanā, nākamās koku paaudzes cietīs arvien vairāk, apdraudot skujkoku kultūru audzēšanas nākotni,” uzsver Lauri Lapalainens.
Vēl viens veids, kā cīnīties ar Heterobasidion, ir izmantot īpaši audzētus stādus. Zviedrijas un Somijas pētnieki ir novērojuši, ka daži egļu celmi ir izturīgi pret Heterobasidion izplatīšanos. Šiem kokiem PaLAR3 gēna B alēle aizkavēja Heterobasidion izplatību līdz pat 27 procentiem. Izmantojot stādus ar šo alēli, meža īpašnieks iegūs ievērojamu labumu, kad koki tiks nozāģēti, jo nebūs bojāti augstvērtīgie apaļkoki. Tomēr šī alēle neaizsargā pret pašreizējo inficēšanos.
Avoti: Dabas resursu institūts Somijā, Tapio, Helsingin Sanomat, Verde/Lallemand Finland
https://forest.fi/article/fungal-diseases-caused-by-heterobasidion-specie/