Lai arī kopš 2018. gada jūnija kontrolētās koksnes ietvaros noteikto risku skaits Latvijai ir samazinājies divas (2) reizes, rūgtums paliek. Kā bijis iespējams, ka ES dalībvalsti varēja novērtēt zemāk nekā autoritāro Baltkrieviju. Līdzīgi kā Eiropas Parlamentā valsts pārstāvjiem kādā konkrētā organizācijā, savienībā vai citā institūcijā būtu jāaizstāv savas valsts intereses. Tomēr, ne vienmēr tas tā notiek, tostarp attiecībā uz atsevišķu sertifikācijas pārstāvju darbību Latvijā. Sertifikācijas sistēmu pārstāvniecību ir iespējams nodrošināt vairākos veidos.
Piemēram: PEFC sertifikācijas gadījumā uzsākt mežu apsaimniekošanas sertifikāciju pēc konkrētās shēmas nav iespējams, ja nav nodibināta vietējā PEFC Padome, kuru pārstāv dažādas interešu grupas, radot PEFC Mežu apsaimniekošanas standartu.
FSC vai SBP sertifikācijas gadījumā ir nepieciešams tikai standarts, pēc kura auditēt. Pārstāvniecība, kaut teorētiski iespējama gan juridiskas, gan fiziskas personas formā, nav priekšnosacījums sertifikācijas sākšanai.
Kopš 2013. gada Latvijā no augstākās FSC Nacionālās pārstāvniecības veida – FSC Biroja (juridiskas personas), kuru veidoja aptuveni 20 organizācijas, pārstāvot Vides, Sociālo un Ekonomisko palātu, piecu (5) gadu laikā esam zaudējuši arī zemāko pārstāvniecības veidu - Nacionālā pārstāvja (fiziskas personas) statusu. Nu esam nupat izveidotā FSC Baltija Reģiona pārziņā, ko vada Igaunijas FSC biroja vadītājs Indreks Talpseps, toties līdzšinējais Latvijas pārstāvis I. Krūze, kam nav mežsaimnieciskās izglītības, ir kļuvis par FSC meža projektu koordinatoru.
FSC procesos ir jūtama varas koncentrācija atsevišķu cilvēku rokās, kas spēj nodrošināt lēmumu pieņemšanu, bet apgrūtina procesu caurspīdīgumu un uzņēmumu uzticību šai sistēmai. Vēl paradoksālāk vērtējams fakts, ka pēc vairāk nekā 15 gadu ilgās FSC Mežu apsaimniekošanas sertifikācijas vēstures Latvijas mežos, situācija esot būtiski pasliktinājusies, vismaz tā vēsta publiski pieejamie un FSC apstiprinātie riska vērtējumi. Tajos tiek minēts, ka Latvijas privāto un pašvaldību apsaimniekotajos mežos valda nelegāla mežizstrāde un tiek iznīcināti augstvērtīgi meži.  Iepriekš šāda veida trūkumi Latvijā netika konstatēti.
Metastāzes jaunajām interpretācijām radās jau 2015. gadā, kad Latvijas Biomasas asociācija (LATBio) pieļāva vēl neapstiprinātā SBP Reģionālā riska vērtējumu piemērošanu Latvijai. Tolaik – 2016. gada sākumā – LMSP veltīja asu kritiku SBP sertifikācijas ietvaros pieņemtajai normai – strādāt pēc vēl neapstiprināta riska vērtējuma un piemērot LATBio Biotopu instrumentu kā faktiski neatņemamu sertifikācijas procesa un atbilstības novērtējuma rīku.
LMSP iniciētajās diskusijās par LATBio “rīku”, kas darbojas pretēji valsts likumdošanai, piedalījās arī Latvijas Mežu īpašnieku biedrības pārstāvji, kas, labi zinot notiekošā apstākļus un sagaidāmās sekas, līdz ar FSC Kontrolētās koksnes standarta apstiprināšanu trauksmi privāto mežu īpašnieku vidū tā arī necēla, tikmēr Eiropas Biomasas asociācijas (AEBIOM) rīkotās konferences (European Bioenergy Future 2016) laikā AEBIOM izmantoja iespēju, lai oficiāli paziņotu par jaunā asociācijas prezidenta un valdes ievēlēšanu. Par jauno AEBIOM prezidentu tika ievēlēts LATBio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, šajā amatā nomainot Gustavu Melinu (SVEBIO, Zviedrija), kurš organizāciju vadīja sešus gadus.
Šādā situācijā valsts tā vien kliedz pēc savu patieso interešu aizstāvības – advokāta, kas pārstāv Latvijas valsts, nevis atsevišķu indivīdu vai organizāciju intereses.  Sertifikācijas sistēmas kā prokurors Latvijā konstatē pārkāpumus, bet iespēju aizstāvēties nav, jo nav pārstāvniecības. Līdz ar FSC pārstāvniecības vājināšanos, Latvijā ir vērojama FSC sertificēto teritoriju samazināšanās. To, protams, lielākoties ir ietekmējusi tieši AS “Latvijas Valsts meži” daļēja izstāšanās no FSC sertifikācijas sistēmas, bet šoreiz atšķirībā no 2010. gada tā ir notikusi, pašam uzņēmumam rūpīgi izsverot lēmumu, nevis balstot to auditu rezultātos.