Sociālajos tīklos tika izplatīti video, kuros redzams, kā putni pulcējas uz ielām un krīt no debesīm. Ļaudis spriež – tas varētu liecināt par gaidāmo vides katastrofu.
Vai mums vajadzētu satraukties? Kāpēc cilvēki uztraucas par putnu uzvedību?
Pēdējo divu nedēļu laikā TikTok un Twitter vairākkārt publicētos video redzami simtiem putnu, kas nolaižas uz ielas. Video ir skatīti vairāk nekā miljons reižu.
Vienā no ierakstiem, kas guvis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu, apgalvots: “galvenā teorija ir tāda, ka putni jūt, ka tuvojas vides krīze”.
Tūkstošiem lietotāju dalījās ar video, pievienojot līdzīgus komentārus, baidoties, ka tuvojas dabas katastrofa. Video arī tika apgalvots, ka tas uzņemts Japānā, lai gan, kā norāda daži tā skatītāji, arhitektūra neatbilda un uz vienas no automašīnām bija redzama Meksikas numura zīme.
Vai putni var paredzēt nākamās dabas katastrofas?
Zinātne liecina, ka dzīvnieki, iespējams, spēj sajust dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, ātrāk nekā cilvēki, taču tikai par sekundēm vai minūtēm. Kad notiek zemestrīce, no zemestrīces epicentra izplatās seismiskie viļņi. Primārie viļņi – pirmie jūtamie viļņi – ir mazāki, un cilvēki tos lielākoties nemana. Tiem seko spēcīgāki sekundārie viļņi, kas var satricināt zemi un sagraut ēkas.
Dzīvnieki, kuriem ir asākas dzirdes un ožas maņas nekā cilvēkiem, šos viļņus var sajust dažas sekundes vai minūtes pirms cilvēkiem. Zinātnieki pēta, vai dzīvnieku uzvedība var būt sava veida agrīnās brīdināšanas sistēma. Sīkāku informāciju par to var izlasīt šeit. Taču, ja runa ir par putnu grupām, kas pulcējas kopā, nav pamata uztraukties.
“Tas, ka melno strazdu grupa pilsētvidē veido lielu baru, ir pilnīgi normāla melno strazdu uzvedība,” saka Vašingtonas Universitātes putnu ekoloģe un pētniece Kelija Svifta (Kaelie Swift) savā videoierakstā, ko viņa publicēja internetā, reaģējot uz izplatītajiem video. “Tāpēc ideja, ka tas ir kaut kādā veidā draudīgi, kaut kā saistīts ar kaut ko, kas notiek citur pasaulē, ir pilnīgi aplama.” Viņa turpina, ka biedējošā reakcija uz video parāda, cik daudzi no mums ir nošķirti no dabas.
Vai ir kāda nozīme tam, ka no debesīm krīt beigti putni?
Meksikas ziemeļu pilsētā Čihuahua ir uzņemts vēl viens video, kas pēdējā laikā sociālajos plašsaziņas līdzekļos plaši izskanējis, un tajā redzami simtiem putnu, kas krīt no debesīm un iet bojā.
Apsardzes kameras ierakstā redzams pārlidojošo putnu bars, kas no liela augstuma strauji metas uz ielas. Lai gan daudziem putniem izdodas aizlidot, turpmākajos kadros redzams, ka uz asfalta ir izkaisīti daudzi putnu līķi.
Šis video patiesībā nav jauns – incidents notika 2022. gada februārī. Toreiz vietējais veterinārārsts notikušajā sākotnēji vainoja augstu piesārņojuma līmeni. Un pastāvēja nepamatota sazvērestības teorija, ka pie vainas varētu būt 5G tehnoloģijas instalēšana.
Taču eksperti uzskata, ka, visticamāk, tieši plēsīgo putnu pārvietošanās izraisīja to, ka strazdu bars gāja bojā.
Kā mēs varam nodrošināties pret nepatiesas informācijas izplatīšanu tiešsaistē?
Nevalstiskā organizācija News Literacy Project, kas izglīto sabiedrību par to, kā būt gudriem ziņu patērētājiem, norāda, ka “cilvēkiem būtu jāapzinās, ka beigtu putnu fotogrāfijas un videoieraksti jau gadiem ilgi tiek izmantoti, lai uzkurinātu konspiratīvas un apokaliptiskas bailes”. Organizācija reaģēja uz kārtējo dezinformāciju par putniem pēc tam, kad Ohaio šomēnes no sliedēm nobrauca kravas vilciens, kas veda bīstamas vielas. Cilvēki sociālajos plašsaziņas līdzekļos ievietoja senas bojā gājušo putnu fotogrāfijas un nepatiesi apgalvoja, ka tie ir saistīti ar vilciena katastrofu.
“Konspiratori un dezinformācijas atbalstītāji bez pamatotiem pierādījumiem mēģina saistīt šāda veida attēlus ar pašreizējiem notikumiem,” tiek piebilsts. Pat ja kaut kas ir skatīts un kopīgots simtiem tūkstošu reižu, tas nenozīmē, ka tas ir pārbaudīts. Pirms dalīties ar kādu saturu, jāmēģina atrast sākotnējo avotu. Un jāuzmanās no “memiem” vai ierakstiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos, ko izveidojuši pavisam nezināmi ļaudis. Šie vēstījumi nereti ir neprecīzi vai maldinoši. Tā vietā labāk konsultēties ar ekspertiem.