14.-15. novembrī notika FACE Baltijas valstu mednieku asociāciju forums, kura laikā tika apspriestas aktualitātes, problēmas un iespējamie risinājumi.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku, galvenais šīs organizācijas darbības virziens ir mednieku interešu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Rīgā FACE pārstāvēja tās izpilddirektors Deivids Skalans, informējot par dažādām būtiskām Briseles gaiteņu aktualitātēm.
Apmēram 80% lēmumu, kas tiek pieņemti Briselē attiecībā uz medībām, dabas aizsardzību, ieroču apriti un citiem jautājumiem, tieši ietekmē medniekus nacionālā līmenī. Viena no aktuālākajām tēmām joprojām ir lielo plēsēju apsaimniekošana. Deivids Skalans skaidroja, ka FACE 15. novembrī ar atklātu vēstuli vērsās pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, aicinot viņu aktīvi rīkoties, lai risinātu ar vilkiem saistītās problēmas visā ES.
Cita būtiska tēma ir pilnīgs svina munīcijas aizliegums. Lai gan šobrīd Eiropas Komisijai ir iesniegti visi ziņojumi un priekšlikumi, šī jautājuma virzība ir apstājusies Ukrainas kara dēļ, jo medniekiem grib liegt svina munīcijas izmantošanu, savukārt, armijai šādi ierobežojumi nav paredzēti. Tāpat tika diskutēts par Āfrikas cūku mēri, migrējošo putnu populācijām, citām aktualitātēm.
Igaunijas Mednieku savienības pārstāvis Tonis Korts stāstīja par jauno medību lietotni, kas ieviesta Igaunijā un kas ļauj norakstīt medību atļaujas, ziņot par novērojumiem, redzēt savu atrašanās vietu. Nu jau 80% mednieku izvēlas izmantot šo lietotni. Galvenais mērķis – atbrīvoties no nepieciešamības aizpildīt atļaujas un atskaites papīra formātā. Igaunijas mednieki uzsver, ka viņiem ir svarīgi panākt, ka mednieki ievēro likumus un medības būtu caurspīdīgs process, lietotnes izmantošana to nodrošina.
Lietuvas mednieku pārstāvji stāstīja par viņu centieniem atļaut medībās izmantot nakts redzamības un termālās ierīces. Vēl pagājušā gadā tās bīstamības ziņā bija pielīdzinātas tankiem un lielgabaliem. Šobrīd panākts, ka mednieks var šādu ierīci iegādāties, tomēr joprojām notiek cīņa Lietuvas Seimā, lai šīs ierīces ar zināmiem ierobežojumiem legalizētu.
Par iespējām apturēt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā un citās valstīs stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta vecākais eksperts Mārtiņš Sēržans. Viņš norādīja, ka šobrīd nav pamata cerēt uz vakcīnu, kas joprojām vēl ir izstrādes procesā. Viņš aicināja medniekus aktīvāk iesaistīties ĀCM apkarošanā, norādot, ka ievērojami jāsamazina mežacūku skaits, lai tuvākos gados rastu iespēju šo slimību pilnībā apturēt. Tomēr joprojām ir daudz problēmu, kas jārisina. Galvenā – mednieku motivācija aktīvāk iesaistīties mēra apkarošanā.
LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norādīja, ka šādi forumi ir svarīgi, lai uzzinātu ko jaunu un stiprinātu sadarbību starp Baltijas valstu mednieku asociācijām. Problēmas dažādās valstīs ir līdzīgas, risinājumi ir atšķirīgi, tādēļ šī ir iespēja kaut ko mācīties. Tas var mums pašiem vēlāk noderēt.