Brisele cenšas zaudēt Eiropas lauku reģionus. Ko vainot? Pašai sevi!

Vai karš Ukrainā un sekojošais cenu pieaugums lielveikalos ir sekmējis pārtikas nodrošinājumu noteikt par galveno Eiropas Savienības prioritāti?

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, dodoties uz Pasaules pārtikas drošības sanāksmi 2022. gadā, norādīja, ka nepieciešamība pēc stabilām pārtikas piegādēm ir “galvenais mūsdienu globālais izaicinājums ... un tagad ir pienācis laiks mums visiem pārvērst savas politiskās saistības konkrētos pasākumos”.

Diemžēl ES līmenī “konkrēta rīcība” ir kļuvusi par skaistu frāzi, lai grautu pašas ES lauksaimniecības nozari, kas nodrošina pārtiku tās iedzīvotājiem. Pateicoties bloka apņēmībai pozicionēt Eiropu kā globālo varoni klimata pārmaiņu jomā, Brisele ir ceļā uz lielas Eiropas lauku iedzīvotāju daļas atsvešināšanu un lauku vides noplicināšanu.

Viena lieta ir izvirzīt arvien ambiciozākus vides aizsardzības mērķus, atrodoties “smalkās virtuves restorānā Briselē”. Toties novērtēt pietiekami sarežģīto vietējo realitāti, kas ir tieši saistīta ar šādu mērķu sasniegšanu, ir pavisam cits ķēriens.

Paskatieties uz notiekošo Nīderlandē!

Pēc gadu desmitiem ilgas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanas, kuras prioritāte bija ražošanas palielināšana, nu Nīderlandes lauksaimniekiem tiek apgalvots, ka viņi ir galvenie ļaundari diskusijās par emisiju samazināšanu. Neraugoties uz to, ka Nīderlande presē tiek slavināta kā “maza valsts, kas pabaro pasauli” un “pasaules līderi lauksaimniecības inovāciju jomā, pionieri cīņā pret badu”, desmitiem tūkstošu Nīderlandes lopkopības saimniecību tagad draud slēgšana vai obligāta valsts apropriācija.

Tas viss notiek uz “zaļākas” KLP fona, kuras ietvaros Eiropas lauksaimnieki jau ir samazinājuši siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25% no 1990. līdz 2010. gadam. Pat Eiropas Komisija atzīst, ka “KLP vairāk nekā 80% ES lauksaimniecības zemes ir nodrošināts plašs vides aizsardzības līmenis”.
Lasīt visu rakstu