Tā veidojas no neuzskaitītas izejvielas – koksnes produktiem. Tālāk skaidra nauda tiek iegūta, pārdodot būvmateriālus un visa veida kurināmos (granulas, briketes, malku) privātajam sektoram. Esam novērojuši, ka mūsu uzņēmumā, piemēram, privātais sektors malku nepērk, jo viņiem būtu jāmaksā papildu 12% PVN (apkures vajadzībām PVN ir samazināta likme). Līdzīga situācija vērojama ar kokmateriālu tirdzniecību apbūves vajadzībām – mazajos uzņēmumos privātā sektora pārstāvji tiek motivēti maksāt skaidrā naudā. Ar produktu pārdošanu privātajam sektoram nodarbojas ļoti daudz mazo spēlētāju, tādējādi iegūstot skaidru naudu, kas vēlāk pārvēršas aplokšņu algās.

Arī bankas, neiestājoties pret skaidrās naudas apriti, grēko. Piemēram, aizņemoties no bankas kredītu, privātpersonai ir iespēja izņemt naudu no bankomāta, lai ar to pēc tam norēķinātos par būvmateriāliem. Tādējādi nauda netiek pārskaitīta un bieži vien samaksa skaidrā naudā notiek bez čeka. Ja arī bankas rūpīgāk skatītos uz kredītu izsniegšanu un tā ieguldījumu, samazinātos neoficiālo norēķinu apmērs, jo māju nebūtu iespējams uzcelt, nenorādot tēriņus.

Diemžēl arī aktuālais enerģētiskais atbalsts, kas iedzīvotājiem tiek izmaksāts, neprasot čekus, sekmē ēnu ekonomikas atbalstu valsts mērogā. Nākamgad, ja būs paredzēts līdzīgs atbalsts, to pieprasot, noteikti jāprasa uzrādīt čekus.