Krīzes situācijā tiek vainots karš Ukrainā, pandēmija un vietējie spekulanti. 

Īss situācijas raksturojums Indonēzijā šā gada martā. Mēneša vidū cilvēki sāka stāvēt rindā pie vietējā veikala jau no 4.00 rītā, lai nopirktu pārtikas eļļu. Līdz veikala atvēršanas brīdim rinda jau stiepās 2 km garumā cauri pilsētai Javas centrālajā daļā. Tiem, kam izdevās saņemt iepakojumu eļļas, paveicās. Eļļas trūka visā Indonēzijā. Austrumu Kalimantānas štatā Borneo salā, kur saražo gandrīz divas piektdaļas Indonēzijas palmu eļļas, aprīlī, gaidot rindā, gājuši bojā vismaz divi mājražotāji.

Februārī Indonēzijas valdība noteica maksimālo mazumtirdzniecības cenu pārtikas eļļai (kas ražota no palmu eļļas) - 14 000 rūpiju (1 dolārs) par litru augstākās kvalitātes eļļas un 11 500 rūpiju par lētāko eļļu. Vienas nakts laikā plaukti iztukšojās visā 273 miljonu iedzīvotāju valstī. Lielākajai daļai indonēziešu importētā eļļa ir nepieejama greznība. Cenu ierobežojums tika atcelts 16. martā, kad krājumi brīnumainā kārtā atkal parādījās. Taču šajā cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās. (...)
Foto no Getty Images