Somijā mežus neaudzē tieši enerģijas ražošanai. Enerģijai izmantotā koksne ir mežizstrādes, mežsaimniecības un mežrūpniecības blakusprodukts. Pēc ekspertu domām, ES izstrādātajai direktīvai par atjaunojamiem energoresursiem būs smagas sekas gan Ziemeļeiropas enerģētikas ekonomikā, gan mežsaimniecībā.

Nesen notikušajā balsojumā Eiropas Parlaments apstiprināja ierobežojumus tieši no meža iegūtas enerģētiskās koksnes izmantošanai. Tajā pašā laikā tieši no meža iegūta enerģija ir neaizstājama, piemēram, Somijai kā Eiropas valstij ar lielāko mežu platību. “Ja mēs pēkšņi pārtrauktu izmantot bioenerģiju Somijā, mēs drīz vien sasaltu,” saka Kiosti Turkia (Kyösti Turkia), Somijas Meža centra bioenerģijas un bioekonomikas eksperts.

Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja, ka enerģētiskā koksne, kas iegūta tieši no meža, piemēram, ciršanas atliekas, tiks uzskatīta par atjaunojamu, ja tās īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā saglabāsies 2017.-2022. gada līmenī. Virs šī līmeņa tās izmantošana, tā sauktā primārā koksnes enerģija, netiks uzskatīta par atjaunojamu, un tai nevarēs piešķirt ražošanas subsīdijas. Balsojums bija Parlamenta nostāja attiecībā uz direktīvas projektu par atjaunojamo enerģiju, taču faktiskais teksts vēl var tikt grozīts galīgajās diskusijās starp Komisiju un dalībvalstīm. Direktīva neietekmēs to krāšņu izmantošanu, ko izmanto privātmāju apsildīšanai, vai somiem svarīgo saunu izmantošanu.

Var rasties apkures izmaksu pieaugums

Gan K. Turkia, gan Somijas Meža centra vecākā ES eksperte Jāna Kaipanena (Jaana Kaipainen) uzskata, ka ES meža enerģijas direktīva var vēl vairāk palielināt privātmāju apkures izmaksas.

“Direktīva tiek gatavota sadzīves enerģijas ražošanai ārkārtīgi nelabvēlīgā brīdī,” saka K. Turkia, atsaucoties uz kraso energoresursu cenu kāpumu, ko izraisīja Krievijas uzbrukums Ukrainai. “Ja koksni apliks ar emisiju nodokli, direktīva, visticamāk, izraisīs enerģijas cenu pieaugumu,” viņš turpina. Jāna Kaipainena uzskata, ka ES ieceres palielinās iedzīvotāju mājokļu izmaksas. “Paredzams, ka pieaugs enerģijas cenas, un tas noteikti ietekmēs arī centralizētās siltumapgādes cenas. Es pieņemu, ka pašreizējā situācijā katra valsts dara visu iespējamo, lai atrastu līdzekļus vērienīgas klimata un enerģētikas politikas īstenošanai un vienlaikus saglabātu enerģijas cenas tādā līmenī, kas nebūtu pārāk skaudri vidusmēra iedzīvotājiem,” norāda J. Kaipainena. Aplēses ir sarežģītākas, jo pašlaik neviens nezina, vai koksnes izmantošana enerģijas ražošanā patiešām tiks iekļauta emisiju tirdzniecībā.

Parlamenta nostāja attiecībā uz direktīvu noteiktu dažus Somijas mežsaimniecības blakusproduktus definētu kā neilgtspējīgu bioenerģijas izmantošanu. Pie šiem blakusproduktiem pieder arī mazā caurmēra koksne, kas iegūta, retinot jaunaudzes, ciršanas atlikumi no atjaunošanas vietām un celmi. Tos joprojām varētu izmantot enerģētikā, bet to daļu, kas pārsniedz noteikto maksimālo apjomu, neuzskatītu par atjaunojamiem resursiem un tā nebūtu tiesīga saņemt subsīdijas. Vairāk nekā 70% atjaunojamās enerģijas Somijā pašlaik tiek saražoti, izmantojot koksnes kurināmo.

Grūtāk aizstāt fosilo kurināmo

Pēc eksperta K. Turkia domām, ierosinātā direktīva vājinātu vietējās enerģijas ražošanas priekšnoteikumus un apgrūtinātu investīciju plānošanu enerģētikas jomā. Meža kurināmais veido ievērojamu daļu (40%) no kurināmā, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē. Emisiju tirdzniecība attiecas uz iekārtām ar minimālo jaudu 20 megavati, un šāda lieluma iekārtas patērē 70% Somijā gadā izmantotās meža šķeldas.

K. Turkia uzskata, ka Eiropas Savienības plāni ir pretrunā Somijas atjauninātajai klimata un enerģētikas stratēģijai. Stratēģijas mērķis ir ierobežot meža šķeldas izmantošanu par vienu piektdaļu. Tā tiek izmantota, lai aizstātu fosilo kurināmo. Pieaugums būtu 2-3 miljoni kubikmetru, un saskaņā ar ES jauno interpretāciju pēc 2030. gada to neuzskatītu par atjaunojamo enerģiju. “Pašlaik mežu īpašnieki tiek mudināti sākt pārdot koksni, bet vienlaikus ES rīcība to bremzē. Piemēram, kas notiktu ar investīcijām termināļos un loģistikā, ja tie nebūtu tiesīgi saņemt subsīdijas,” vaicā Kiosti Turkia.

Meži netiek izcirsti enerģijas ražošanai

Somijā meža šķeldu izmanto galvenokārt no tās koksnes, ko nevar izmantot rūpnieciskajā kokapstrādē. Somijā meži netiek izcirsti, lai tos sadedzinātu enerģijas ražošanai.

Jāna Kaipainena uzskata, ka meža nozares dalībnieki un eksperti lielākoties ir vienisprātis, ka arī nākotnē pārstrādei derīgie kokmateriāli galvenokārt jāizmanto mērķiem ar augstāku pievienoto vērtību. Ir un būs jāizvairās no tādas koksnes dedzināšanas, kurai ir cits rentabls pielietojums. “Lai to panāktu, mums ir vairākas valsts stratēģijas un programmas, piemēram, bioekonomikas veicināšanai”, J. Kaipainena norāda. Viņa arī uzsver, ka mežu apsaimniekošanas blakusproduktus un citu neliela diametra koksni, kas nav derīga citam izmantojumam, var izmantot enerģijai, lai atbalstītu pakāpenisku ogļu un kūdras izmantošanas pārtraukšanu.

Vairāk ES birokrātijas

Kiosti Turkia uzskata, ka direktīva radīs vairāk birokrātijas. Viņš vēlētos zināt, kā tiks aprēķinātas ilgtspējīgas un neilgtspējīgas enerģijas ražošanas daļas.

“Pieņemsim, ka mēs vēlamies investēt jaunā siltumcentrālē. Kā ilgtspējīga un neilgtspējīga enerģija tiktu proporcionāli sadalīta starp lietotājiem? Kāda daļa būtu ilgtspējīga un kāda neilgtspējīga izmantošana? Ja meža enerģijas izejvielas iedalītu atjaunojamās un neatjaunojamās, tas apgrūtinātu koksnes šķeldas izmantošanu,” saka K. Turkia.

K. Turkia par problemātisku uzskata faktu, ka direktīva attiecas uz meža enerģijas izmantošanu visā Eiropas Savienībā un neņem vērā ES ziemeļu daļas mežu apsaimniekošanas īpatnības. “Pašreizējā redakcijā direktīva nav piemērota Somijas mežu apsaimniekošanai. Ilgtspējīgai mežsaimniecībai meža bioenerģijas izmantošana ir pozitīva lieta. Tā nodrošina, ka jaunaudzes tiek pienācīgi koptas un koki ātrāk iegūst vajadzīgo izturību, kas nepieciešama izmantojamajai koksnei kokrūpniecības vajadzībām,” skaidro K. Turkia. Turklāt, ja ciršanas atliekas no meža netiks aizvāktas, tās sadalīsies dabiskā veidā, tādējādi atbrīvojot atmosfērā oglekļa dioksīdu.

Enerģētiskās koksnes ieguve veicina mežu apsaimniekošanu

Jāna Kaipainena uzskata, ka Komisijas priekšlikums pārskatītajai direktīvai bija skaidrāks un konstruktīvāks nekā Parlamenta nostāja. “Kokmateriāli, kas iegūti pirms komerciālās retināšanas, tika definēti kā netirgojama koksne. Enerģētiskās koksnes ieguve ir bijusi svarīga, lai palielinātu interesi par meža apsaimniekošanu, un tas ir bijis viens no veidiem, kā mudināt privāto mežu īpašniekus kopt savus mežus,” uzskata J. Kaipainena.

J. Kaipainena domā, ka Parlamenta balsošanas rezultātā ir labi nodomi, lai gan tie, šķiet, ir zuduši praktiskajā ieviešanā. “Kad tiek gatavoti un pieņemti lēmumi, to ietekme uz dalībvalstīm ir jāsaprot jau pašā sākumā,” saka Kaipainena. Viņa arī atgādina, ka ir jābūt pacietīgiem, gaidot diskusiju galīgo rezultātu un faktisko direktīvu. Jebkurā gadījumā diskusijas būs noderīgas. “Diskusiju laikā būtu jāizvērtē visu variantu ietekme un jāpārdomā, cik lielā mērā tos var īstenot valsts līmenī,” norāda Jāna Kaipainena.