Eiropas Parlaments ir balsojis par priekšlikumu “Ilgtermiņa redzējums ES lauku apvidiem”. 

Eiropas lauku apvidos dzīvo 137 miljoni cilvēku, kas veido gandrīz 30% Eiropas iedzīvotāju skaita un skar vairāk nekā 80% tās teritorijas. Priekšlikumā ir iekļauta nozīmīga medījamo dzīvnieku apsaimniekošanas un tās sociālo, ekonomisko, kultūras un bioloģiskās daudzveidības ieguvumu atzīšana, kā arī skaidri uzsvērts pieprasījums samazināt problēmas ar lielajiem plēsējiem. Lai nodrošinātu, ka lauku apvidi arī turpmāk var pildīt šīs būtiskās funkcijas, Eiropas Komisijas paziņojumā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums ES lauku apvidu attīstībai līdz 2040. gadam. Tajā ir norādītas rīcības jomas, kurās jāīsteno pasākumi, lai lauku apvidi un kopienas kļūtu spēcīgākas, savstarpēji saistītas, noturīgākas un pārtikušākas.

Lauku Pakts un ES Lauku rīcības plāns ar taustāmiem pamatprojektiem un jauniem instrumentiem palīdzēs sasniegt šīs vīzijas mērķus.

13. decembrī Eiropas Parlamenta balsojumā paustajā priekšlikumā ir atspoguļotas sarežģītās ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas lauku apvidi. Tajā sniegti vairāki svarīgi risinājumi, lai nodrošinātu, ka lauku kopienas tiek virzītas uz zaļo pāreju.

Lai gan Eiropas lauku apvidi vēsturiski, ģeogrāfiski un ekonomiski ir ļoti atšķirīgi, tie bieži saskaras ar līdzīgām sociālām un ekonomiskām problēmām. Piemēram, kvalitatīvu vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamība, demogrāfiskā lejupslīde un novecošanās, neaizsargātība pret krīzes ietekmi un nepietiekama politiskā pārstāvība ir tikai dažas no problēmām, kas skar lauku kopienas.

Daudzām problēmām ir nepieciešama pielāgota un uz vietējo kopienu interesēm balstīta pieeja. Šajā kontekstā priekšlikumā ir izteikts aicinājums efektīvi piemērot subsidiaritātes principu, lai nodrošinātu, ka lauku kopienas tiek labāk iesaistītas to ES politikas jomu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kas tās ietekmē.

Attiecībā uz medībām priekšlikumā uzsvērts, ka “ilgtspējīga medījamo dzīvnieku apsaimniekošana ir svarīga lauku apvidu nākotnei sociālā, ekonomiskā, kultūras un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektā”.

Tas ir nozīmīgs atzinums miljoniem mednieku visā Eiropā, kuri ir iesaistīti dabas aizsardzības projektos, kas lauku apvidiem sniedz plašu labumu.

Attiecībā uz vides politiku, kas ietekmē ieinteresētās personas lauku apvidos, priekšlikumā uzmanība pievērsta arī pieaugošajiem konfliktiem ar lielajiem plēsējiem, ar kuriem saskaras lauku kopienas. Saskaņā ar nesen pieņemto EP priekšlikumu “Lopkopības un lielo plēsēju aizsardzība Eiropā” 13. decembra priekšlikumā atgādināts, ka “Komisijas pienākums ir novērtēt progresu aizsardzības statusa sasniegšanā un vajadzības gadījumā grozīt sugu aizsardzības statusu, ja ir sasniegts vēlamais aizsardzības statuss”.

Komentējot priekšlikumu, FACE priekšsēdētājs Torbjorns Larsons (Torbjörn Larsson) norāda: “Priekšlikumā teicami uzsvērtas galvenās problēmas, kas skar Eiropas lauku apvidus, vienlaikus norādot uz lauku apvidu daudzveidību visā Eiropā. Starp šīm problēmām par vienu no galvenajiem jautājumiem ir kļuvusi līdzāspastāvēšana ar lielajiem plēsējiem, un ir svarīgi, lai tiktu īstenots Regulas (EK) Nr. Komisijai tagad ir jārisina Biotopu direktīvas 19. pants, ņemot vērā neseno Eiropas Parlamenta lūgumu.”

Priekšlikumā ir arī atsauce uz ES interesi veidot ne tikai pārrobežu partnerības, bet arī partnerības ārpus tās robežām, lai veicinātu labklājīgāku lauku sabiedrību un ekonomiku ar ilgtermiņā izdevīgu savstarpēju sadarbību.