Saskaņā ar Krievijas varas iestāžu datiem Volgas reģionā strauji samazinās runātāju skaits visās vietējās valodās, izņemot krievu valodu. Īpašas ievērības cienīga ir somugru valodu situācija. Udmurtu valodā runājošo skaits starp pēdējiem tautas skaitīšanas periodiem ir samazinājies par 21%, komi permiešu valodā runājošo skaits ir samazinājies par 35%, bet mordviešu valodā runājošo skaits (iestādes tā dēvē eržīņu un mokšānu valodu kombināciju) – par 44%. Starptautiskās dzimtās valodas dienas priekšvakarā Idel.Realii projekta Inside Out ietvaros sarunājās ar somu sociolingvisti Anniku Pasanenu par somugru valodu situāciju Krievijā un Somijā un par to, kā situācija mainījusies kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas. Kā stāsta eksperte, kura bija iesaistīta projektos somugru valodu saglabāšanai un attīstībai Krievijā, politiskā situācija krasi mainījusies 2000. gadu sākumā, kad īstenot valodu projektus pirmsskolas izglītības iestādēs pamazām kļuva neiespējami.

– Vai jūs pārsteidza 2021. gada tautas skaitīšanas dati par somugru valodām?

– Diemžēl, jāteic, ka nē, jo tendence jau ilgu laiku ir negatīva. Šobrīd situācija ir ļoti bēdīga.

– 2000. gadu sākumā jūs bijāt viena no tiem, kas palīdzēja somugru tautām bērnudārzos ieviest metodiku, ko sauca par “valodas ligzdām”. Kāda bija šī metodika un vai tā tika pilnībā ieviesta?

– “Valodas ligzdas” ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atdzīvināt apdraudētu valodu. Ir jāsaprot, ka tā nav somu metodika vai inovācija, tā ir starptautiska metodika. To pirmo reizi izmantoja Jaunzēlandē, lai atdzīvinātu maoru valodu. To izmantoja, jo šai valodai draudēja izmiršana – jaunā paaudze to vairs nelietoja. No Jaunzēlandes šī metodika nonāca šeit, Somijā. “Valodas ligzda” ir ļoti vienkārša lieta. Tā ir bērnudārza grupiņa, kurā no pirmās dienas ar bērniem tiek runāts tikai apdraudētajā valodā. Tādā veidā bērni ļoti ātri sāk to saprast, pieaugušie sistemātiski runā tikai šādā valodā, bērni no viņiem šo valodu apgūst.
https://www.idelreal.org/a/32271572.html