Šobrīd īpašuma pārvaldnieks ir bijusī Privatizācijas aģentūra jeb Possessor, kas uzturēšanai atvēl 13 tūkstošus eiro gadā. Lielāko daļu no tā saņem “Bolderājas grupa" par dažādiem darbiem un talku rīkošanu, tomēr vietējo aktīvistu spēkos nav cietokšņa būves nosargāt no laika zoba: “Daugavgrīvas cietokšņa pareizticīgo baznīcas zvanu tornis, kas vēlāk kļuva par ūdenstorni, gan zviedru kazarmu saules siena, gan pulvertorņa jumts, gan cietokšņa vārti – tiem visiem steidzami ir vajadzīgs jumts un tikpat steidzama nostiprināšana, it sevišķi pulvertornim, no kura akmeņi vienkārši sāk brīvi krist. Pavasaros it sevišķi,” atzīst Sandra Jakušonoka.
Daugavgrīvas cietoksnis – “karsts kartupelis” valsts un pašvaldības iestāžu rokās
