Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā turpinājām (5.06.) atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast! 

Uzņēmējiem nepieciešamajā nekustamo īpašumu apgrūtinājumu datubāzē pilnīgi dati varētu būt tikai no 2016. gada?

Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums paredz izveidot vienotu apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu reģistru, kurā būtu pieejami dati par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem. Datubāzi uzticēt paredzēts Valsts zemes dienestam.??

Rada zaudējumus?

Problēma ir, vairākkārt esam iepirkuši īpašumus un konstatējuši faktu, ka tam ir kāds liegums, lai gan, apzvanot iestādes un skatoties datubāzēs, šis apgrūtinājums neparādās, atzīst Evija Greģe, SIA “Hansa Silvesters” izpilddirektore. Viņa skaidro, ka, tā kā īpašumi tiek iegādāti ar nolūku veikt mežsaimniecisko darbību, šāda ierobežojumu vai liegumu “uzpeldēšana” radot zaudējumus. Paredzēts, ka sistēmā tiks iekļauti dati par dažādiem apgrūtinājumiem, sākot ar dabas rezervātiem un to zonām, aizsargājamajiem ainavu apvidiem, datiem par mikroliegumiem un beidzot ar aizsargjoslām ap kapsētām un dzīvnieku kapsētām. “Svarīgi gan ir tas, lai informācija datubāzē būtu pilnīga,” uzsver E. Greģe.

Par maksu?

Plānots, ka datu iegūšana no topošās datubāzes valsts iestādēm to funkciju veikšanai būs bez maksas, bet ikvienai fiziskai un juridiskai personai par datu iegūšanu būs jāmaksā. Lai gan likumā norādīts, ka maksa vēl tiks noteikta, likumprojekta anotācijā prognozēts, ka tā varētu sasniegt 10 latus mēnesī, no kā izriet, ka, visticamāk, pieeja topošajai datubāzei tiks organizēta pēc abonēšanas principa. “Pat ja par topošās datubāzes izmantošanu uzliks maksu, plānotos 10 latus esam gatavi maksāt, jo zaudējumi nezināmu liegumu dēļ ir daudz lielāki,” skaidro E. Greģe.

Varēja vienkāršāk?

“Protams, ja grib vēl mazliet vairāk birokrātijas, to var darīt,” uzskata Līga Zdanovska, SIA Mark Invest Latvia ražošanas resursu daļas vadītāja. Viņa norāda, ka apgrūtinājumu apkopošana un padarīšana par pieejamiem, protams, ir nepieciešama, bet tam nevajagot atsevišķu reģistru. “Pietiktu zemesgrāmatās norādīt visus apgrūtinājumus, galu galā tas ir īpašuma dokuments,” skaidro L. Zdanovska.

Jāpagaida?

Līdz brīdim, kad apgrūtinājumu dati vienotā reģistrā būs pieejami un pilnīgi, gan vēl būs jāpagaida. Likumprojektā paredzēts, ka noteikumus, kas precizēs datubāzes darbību, jāizdod pusgada laikā pēc likuma pieņemšanas, bet pašai datubāzei darboties jāsāk trīs gadu laikā. ?Pēc datubāzes izveidošanas tā informācija, kas jau būs pieejama vektordatu formā, tajā jāiesniedz gada laikā, bet ja tie vēl nebūs vektordatu formā, informācijas sagatavošanai doti pieci gadi.

Pieņemot, ka likumu Saeima pieņem nākamgad, reāli pilnīgus datus Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā saņemt varētu tikai no 2016. gada. Iespēja apzināt visus ar zemesgabalu saistītos apgrūtinājumus ir nepieciešama, jo, ja jau iegādātam īpašumam “uzpeld” apgrūtinājums, tas rada ievērojamus zaudējumus, stāsta E. Greģe, SIA “Hansa Silvesters” izpilddirektore.

Materiāls pirmoreiz publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 2007. gada 13. augustā
* iepriekšējie raksti:
https://www.zemeunvalsts.lv/cies-nolaidibas-del-vai-15-gados-kaut-kas-ir-mainijies-atgadinajums-

https://www.zemeunvalsts.lv/apgrutinajumi-atklasies-kas-ir-mainijies-atgadinajums-ii-