Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši vienu miljardu eiro, kas ir par 36% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir tikpat, cik bija visā 2004. gadā kopā, bet nozares eksperts šos skaitļus uzskata par nesalīdzināmiem.
Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.
Nesalīdzināmi dati
"Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi," datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Sacīto viņš pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar analogu laiku 2021. gadā.
"2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā," savu pozīciju skaidro K. Klauss. Viņš uzsver, ka šā gada pirmajā ceturksnī, jo īpaši martā, ir redzama minēto faktoru ietekme.
"Kāda jēga kaut ko salīdzināt naudas izteiksmē šogad ar 2021. gadu, ja būtībā ir pavisam cita sistēma?" retoriski jautā K. Klauss. Viņš vērš uzmanību, ka tādu lielu koksnes un tās produkcijas piegādātāju, kādas bija Krievija un Baltkrievija vēl pērn, šogad jau vairs nav. "Šogad šķeldas importa apjoms ir sarucis un samazinājies arī tās eksporta daudzums. Bērza celulozes šķeldu pašlaik rauj ārā no rokām, kas būtībā ir pasākums, ar kuru kompensē izgaisušo šķeldas importu no Baltkrievijas, kas nonāca Latvijā strādājošajos siltumenerģijas uzņēmumos kā energoresurss siltuma un elektroenerģijas ražošanai," uz jautājumu, kam pievērst uzmanību, atbild K. Klauss. Viņaprāt, iepriekš minēto vairāku faktoru dēļ pat šā gada janvāra daudzu produktu cenas nevar īsti salīdzināt ar to pašu produktu cenām martā. "Drīzāk jāpēta, kas un kā mainās pa mēnešiem, jo koksnes izstrādājumu importa apjomi no Krievijas, lai arī turpināja samazināties, tomēr martā vēl turpinājās (bija ceļā), bet lēnām beidzās, un tas atstās ietekmi arī uz eksporta (m3 un t) apjomiem un arī saņemto naudu," uzsver K. Klauss. Viņš prognozē, ka Krievijas koksnes importa izzušanas rezultātu ieraudzīsim tikai maijā – jūnijā. "Biznesa reakciju uz Krievijas invāziju raksturo pircēju panika, kas vairākos meža nozares produkcijas segmentos nav beigusies, piemēram, enerģētiskās koksnes segmentā, bet beidzas koksnes konstrukciju materiāliem," stāsta K. Klauss.
Mazāk, bet dārgāk
Zemkopības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka šā gada I ceturksnī ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 35,5%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 8,8% mazāks. Arī apaļkoksnes eksporta apjoms ir sarucis par 8,5%, bet, neraugoties uz to, ienākumi no eksporta pieauguši par 28,7%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir globālā koksnes produktu cenu inflācija, vairākos segmentos pat jautājums par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā. "2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu ir pavisam citāda pasaule, ar citām cenām, citu materiālu pieejamību, un līdz ar to arī jebkuri cipari ir vērtējami pavisam citādi," tā K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ienākumu apjoms ir ievērojami lielāks, bet jārēķinās, ka būtiski pieaugušas ir arī izmaksas, vēl jo vairāk, ja ir produkcijas segmenti (un ne tikai koksnes izstrādājumos, bet arī citu nozaru produktos), kuros pārdošanas cena knapi nosedz izmaksu pieaugumu. "Jaunā realitāte vēl nav iestājusies, taču tā būs ar nelielu laika nobīdi, un būtībā par 2022. gada pavasarī saņemto eiro nevar iegādāties to, ko par to pašu eiro varēja nopirkt 2021. gada pavasarī," uzsver K. Klauss.
Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ nav iespējams salīdzināt eksporta, ražošanas, pārdošanas un pat nodokļu apjomus. "Ir cita ekonomika, ir cits vērtējums, kaut arī tautsaimniecības transformācija atbilstoši jaunajai realitātei vēl nav pilnībā pabeigta," tā K. Klauss.