2021. gada 27. septembrī Eiropas Parlamenta intergrupa “Bioloģiskā daudzveidība, medības, lauku apvidi” rīkoja tiešsaistes konferenci “Dabas atjaunošanas likuma īstenošana lauku apvidos ieinteresētajām personām un bioloģiskajai daudzveidībai”, ko organizēja kopā ar Eiropas Zemes īpašnieku organizāciju (ELO) un Eiropas Medību un aizsardzības federāciju (FACE).
Konferencē tika apspriestas iespējas un izaicinājumi saistībā ar vērienīgo Eiropas Komisijas priekšlikumu par saistošiem atjaunošanas mērķiem, kas paredz noteikt laika ziņā ierobežotas saistības ekosistēmu atjaunošanai, kā arī visaptverošu ES mēroga uzdevumu. Priekšlikuma mērķis ir līdz 2030. gadam ar dabas atjaunošanas pasākumiem aptvert vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam tos attiecināt uz visām ekosistēmām, kurām nepieciešama atjaunošana.
Atklāšanas uzrunu teica Eiropas Parlamenta deputāts Alvaro Amaro, kurš uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam ir būtiska vieta, jo tas ir institūcija, kas atspoguļo lielāko daļu zemes lietotāju ikdienas dzīves realitātes, pateicoties tiešajai saiknei ar pilsoņiem [...] Ir svarīgi nepalaist garām “labu startu” šim tiesību aktam un jau no paša sākuma plānošanas procesā iesaistīt lauku iedzīvotājus, piemēram, medniekus, lauksaimniekus, zemes apsaimniekotājus, vides aizsardzības grupas, makšķerniekus un citas ieinteresētās puses (piemēram, pašvaldības).
Eiropas Parlamenta deputāts Noihls norādīja, ka: “Mums ir iespējas, kas strauji tuvojas noslēgumam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu nākotni Eiropas Savienībā un pārējā pasaulē. Līdz šim ES saistības ir izrādījušās neveiksmīgas. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka dabas atjaunošanas likums ciestu neveiksmi. Ir jānovērš iespējamās nepilnības, kas varētu apdraudēt mūsu centienus. Jo dabas atjaunošana ir mūsu labākā apdrošināšanas politika, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tādējādi arī saglabātu ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku Eiropā.”
EP deputāts Šneiders teica: “Eiropas Komisijas priekšlikums ir pretrunā ar tā mērķi un ir pārāk vienpusīgi vērsts pret lauksaimniecību, un tajā nav ņemts vērā svarīgais pārtikas nodrošinājuma aspekts. Es aizstāvēšu ilgtspējīgu lauksaimniecību, kuras pamatā ir trīs ilgtspējības pīlāri - ekonomiskā dzīvotspēja, vides aizsardzība un sociālais taisnīgums”.
Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Vondra norādīja, ka: “Es joprojām esmu zināmā mērā vīlies. Pastāv ne tikai administratīvais slogs dalībvalstīm, bet galvenokārt risks, ka ES mērķu sasniegšanas šis slogs netiks taisnīgi sadalīts starp dalībvalstīm. Mums būtu arī jājautā, kur mēs ņemsim naudu visiem ierosinātajiem pasākumiem laikā, kad dramatiski pieaugošās enerģijas cenas un inflācija būtiski ietekmē mūsu sabiedrību”.
Eiropas Komisijas Dabas kapitāla un ekosistēmu veselības nodaļas vadītājs Stefans Leinersuzsvēra: “Komisijas priekšlikums ir jauns. Tas ir pirmais šāda veida visaptverošs ES mēroga tiesību akts par dabas atjaunošanu, un tas atbilst Eiropas Parlamenta rezolūcijai par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kurā Komisija tika aicināta izstrādāt jaunu tiesību aktu ar juridiski saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem. Visi zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums, ir nepārprotami: lielākie draudi pārtikas ražošanai un nodrošinātībai ar pārtiku ir klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Atjaunojot veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas, tiesību akts palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu saimniecisko darbību lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zvejniekiem, kuru iztikas līdzekļi ir tieši atkarīgi no šādām veselīgām ekosistēmām”.
Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas Atjaunošanas eksperte Dr. Heidi Krīgere paskaidroja, ka: “Zemes īpašnieki un mednieki ir galvenie iesaistītie dalībnieki bioloģiskās daudzveidības integrēšanā mitrāju teritorijās. Vietējo kopienu iesaistīšana biotopu apsaimniekošanā veicina to rentablu atjaunošanu un atbalsta ilglaicīgu rīcību dažādos līmeņos”.
Annegreta Larsena, Vāgeningenas Universitātes Augsnes ģeogrāfijas un ainavu pētniecības nodaļas un EGU Bioloģiskās daudzveidības darba grupas pārstāve, norādīja, ka: “Mēs kā ģeogrāfijas zinātnieki esam pieraduši domāt ilgākā laika mērogā. Mums ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas un cilvēka ietekme ir bijušas un pašlaik ir galvenais biotopu pārveides un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dzinējspēks. Mēs vēlamies, lai atjaunošanas projektos galvenā uzmanība tiktu pievērsta ekosistēmu funkciju atjaunošanai un tiktu radītas abpusēji izdevīgas situācijas bioloģiskajai daudzveidībai, klimata aizsardzībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un cilvēkiem”.
BirdLife Europe and Central Asia direktora vietnieks un politikas nodaļas vadītājs Ariels Brunners norādīja, ka: “Spēcīgs un ātri īstenots dabas atjaunošanas likums šobrīd ir izdzīvošanas jautājums. Ne tikai daudzām savvaļas sugām, kas nonākušas smagā situācijā, bet arī mūsu cilvēku sabiedrībai. Lauksaimnieki, mežsaimnieki, zemes īpašnieki un zvejnieki ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu un ekosistēmu sabrukuma postījumiem. Viņiem ir vislielākais ieguvums no nopietniem atjaunošanas pasākumiem.”
Makss Freiherrs fon Elverfelds, Familienbetriebe Land und Forst prezidents, norādīja, ka: “Ar Dabas atjaunošanas likumu ES ir izvēlējusies nepareizu pieeju, lai sasniegtu pareizos mērķus. Tā vietā, lai stingri aizsargātu mežus un citas teritorijas, mums ir jāstiprina ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un klimata aizsardzību. Pašreizējā situācijā ierobežot Eiropas pārtikas un atjaunojamo izejvielu ražošanu būtu pamatīga kļūda, jo ražošanas ierobežojumi ne tikai apdraud Eiropas apgādes drošību laikā, kad notiek nopietni tirgus traucējumi un nav prognozējamas globālās piegādes ķēdes. Tie neizbēgami noved arī pie ražošanas pārvietošanas uz trešajām valstīm ārpus Eiropas, tādējādi izraisot oglekļa emisiju pārvirzi un vides problēmu eksportu”.
Sanāksmi, kurā piedalījās gandrīz 300 tiešsaistes skatītāju, vadīja ELO zinātniskais direktors Jurgens Taks, kurš arī organizēja izvērstu jautājumu un atbilžu diskusiju.
Sanāksmes videoieraksts ir pieejams grupas “Bioloģiskā daudzveidība, medības, lauku apvidi” tīmekļa vietnē: www.biodiversityhuntingcountryside.eu/#events