Valsts kontrole sagatavojusi kritisku ziņojumu par Zemkopības ministrijas īstenoto sadarbību ar lauksaimniecības un mežu nozares nevalstiskajām organizācijām. Ziņojumā tā pārmet necaurskatāmu lēmumu pieņemšanu, kas it kā neliecinot par demokrātiju.

Katrai valsts institūcijai, tāpat kā sabiedriskajām organizācijām, ir savi uzdevumi un kompetence. Tos neievērojot vai pārkāpjot, rodas ne tikai pārpratumi, bet tiek sabojāts priekšstats par organizāciju kā tādu, tās darbībai zūd ticība. Šobrīd ārpus savas kompetences robežām raugās gan Valsts kontrole, gan sabiedrība "Delna", kuras, šķiet, roku rokā ir nolēmušas vērsties pret lauksaimnieku, mežsaimnieku un mednieku organizācijām, cenšoties radīt šaubu ēnu pār tiem, kas joprojām, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām un dažbrīd kādas sabiedrības daļas nepamatoti naidīgu attieksmi, cenšas strādāt un radīt produkciju valsts iedzīvotāju iztikai un labklājībai.

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata, ka negatīvisma vilnis sācies pirms sešiem, septiņiem gadiem. "Skabargu meklētāji" nonākuši tiktāl, ka, mēģinot sameklēt problēmas labi strādājošā mehānismā, neredz patiešām kliedzošus faktus par miljoniem lieliem racionāli neizskaidrojamiem tēriņiem, kas atgādina labi noslīpētu milzu naudas summu "apgūšanas" veidu.

"Pēdējo sešu, septiņu gadu laikā institūcijās, kuras izmanto Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus, bijušas jau trīs Valsts kontroles pārbaudes. Tas ir ļoti interesanti, jo medību saimniecība ir visai maznozīmīga sfēra gan pēc naudas līdzekļu apjoma, gan arī pēc atklātības līmeņa. Ja iepriekšējos ziņojumos tika atzīmēts, ka viss ir ļoti labi un pārskatāmi, pašreiz Valsts kontroles attieksme ir diametrāli mainījusies, lai gan mednieku darbība šo gadu laikā palikusi nemainīga. Tas mūs pārsteidz!" secina Haralds Barviks.  

"Finansējums Medību saimniecības attīstības fondā ir, maigi sakot, “knaps”. Mūs pārsteidz, ka ziņojumā nekur neparādās fakts, ka mednieki jau desmit gadus saistībā ar šo fondu tiek apzagti! Citādi to nosaukt nevar! Likumā noteiktā kārtība netiek ievērota, un fonda līdzekļi tiek izmantoti citām vajadzībām. Tas bija saprotami krīzes laikā, kad valstij bija jāizdzīvo! Krīzes vairs nav, bet nekas nav mainījies, izņemot ierēdņu apetīti. Nezinu, kāpēc, bet daudziem šķiet, ka mednieki ir tā sabiedrības daļa, kam neko nevajag! Neskatoties, ka mednieki par saviem līdzekļiem sargā gan mežsaimniecību, gan lauksaimniecību, tostarp lopkopību. Neviens medniekiem šīm darbībām finansējumu nepiešķir!

Pašreizējā situācija mums, medniekiem, ļoti nepatīk, jo izskatās, ka ļoti tendenciozi un ar zināmu virzību tiek darīts viss, lai nomelnotu tās nevalstiskās organizācijas, kas apvieno cilvēkus, kas Latviju apgādā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un gādā par Latvijas attīstību kā tādu. Uzbrukumi notiek gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem, gan arī medniekiem – ražojošajām un strādājošajām nozarēm, kas rada darbavietas un maksā nodokļus.

Pārsteidz, ka, pretēji mums, kā “labo piemēru” pasniedz Vides aizsardzības fondu, kura pārvaldība: “paši sevi ievēlē un paši par sevi nobalso (principā nedemokrātisks process)”, fonda vadītājs savai ģimenei piešķir realizācijai projektus, kuru vērtība ir pusotrs miljons eiro (tā sauktais pupuķu projekts Ādažu poligonā). Ja to mums pasniedz kā labo piemēru, jāsāk domāt par Valsts kontroles objektivitāti.

Nākamais, kas rada šaubas par šīs iestādes objektivitāti, ir mēģinājums kļūt par tādu pašu iestādi, kāda padomju laikos bija partijas komiteja – proti – organizāciju, kas ar pirkstu parāda, kuru vajadzētu tiesāt, kuru nozākāt.

Šī iestāde ievērojami pārsniedz savas kompetences robežas. Kā? Piemēram, iesaistoties jautājuma "risināšanā" par sešpadsmitgadniekiem medībās. Tas nekādi nav saistīts ar Valsts kontroli! Nule uzsākts mēģinājums iesaistīties limitu noteikšanā atsevišķām medījamo dzīvnieku sugām. Konkrēti – paaugstināta VK interese par lūšu nomedīšanas limitu. Kā tas būtu saistāms ar iestādes darbības sfēru – valsts naudas izlietojuma kontroli?

("Eksperts savā nozarē ir cilvēks, kas ir ko paveicis un var to uzrādīt, ir zināms un pazīstams savā nozarē un citi šīs nozares pārstāvji viņu atzīst par zināmu autoritāti. Trīs lietas! Ja šis cilvēks (eksperts) ko saka, mēs uz viņa teikto varam paļauties, mums sacītais nav jāpārbauda."
No intervijas ar Egilu Levitu, 2019. gada jūnijs.)

Līdz ar to jāsāk stipri šaubīties par Valsts kontroles neatkarību! Politiķiem un Saeimas deputātiem noteikti būtu jāvērtē Valsts kontroles vadības  darbība.

Vēl kāda nianse – Gaujas nacionālajā parkā par 800 000 eiro tika mizoti dzīvi, augoši koki. Tas notika, neskatoties uz to, ka pēdējo trīs, četru gadu laikā Latvijā sauso koku apjoms ir pieaudzis par vismaz četriem miljoniem kubikmetru. Pamatojumu šādām izdarībām saskatīt grūti un mēs vēlētos redzēt to precīzu izklāstu. Pēc manā  rīcībā esošās informācijas bijušas milzīgas racionāli neizskaidrojamas izmaksas. Bet Valsts kontrole par to klusē un nepievērš uzmanību tam, vai miljoniem eiro iztērēti pareizi un lietderīgi…

Runājot par jauniesaistījušos organizāciju "Delna", varu teikt, ka tas ir nekompetences kalngals! Cilvēki dara, nesaprotot, ko! Ja ierodas uz tikšanos ar lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un medniekiem, būtu lietderīgi vismaz iepazīties ar tēmu, nevis referēt tukšas runas bez satura. Tās būtu tiklab piemērotas arī avīžu un saldējuma tirgotājiem.

Arī šīs organizācijas iesaistīšanās ir tendencioza un būtu jāvērtē kompetentām iestādēm, kas pēta, vai nav notikusi diversija pret Latvijas valsti. Arī šai iestādei pašai ir problēmas ar naudas izlietojumu un “caurspīdīgumu”, piemēram 360 tūkstošiem eiro "kapu tramvaja projekta" uzraudzībai. Šī nauda principā ir notrallināta! Ko viņi par šo naudu ir uzraudzījuši? Paši sevi?

("…būšu varbūt mazliet ķecerīga šeit. Es ar lielu nopūtu lasīju dažus mēnešus atpakaļ - laikam Alvis Hermanis bija izteicis tādu tēzi: "Ziniet starp tiem trimdas aktīvistiem un partijas aktīvistiem savā laikā nekādas lielas starpības nav. Es ar zināmu atvieglojumu jutu, jā, es neesmu tas vienīgais baltais zvirbulis, kas ir redzējis zināma rakstura īpašības, kas ir ļoti līdzīgas tiem, kas ļoti labprāt šiverējās trimdas oficiālās aprindās, un tiem, kas ļoti labprāt šiverējās komunistiskajā partijā…" 
Vita Matīsa. Dialogi. Vara un kultūra. Latvijas radio, 2019. gada 21. augusts.)

Es, strādājot Latvijas Mednieku asociācijā, naudu nesaņemu! Toties mēģinām ietaupīt līdzekļus, lai izdarītu vismaz minimumu, kas jāizdara. Jā, arī izmantojot iekšējās rezerves un nedodot iespēju kādam saņemt neadekvāti augstu samaksu!  

Valsts kontroles ziņojumā tiek apšaubīta lietderība piedalīties starptautiskajās organizācijās: FACE vadošā medniekus pārstāvošā organizācija Eiropā, kura tiešsaistē strādā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas komisiju, un CIC (Medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas), kura apvieno 83 valstis un aptver praktiski visu civilizēto pasauli. Tiek izteikts jautājums: kāpēc jāpiedalās organizācijas valdes sēdēs. Pirmkārt, tas ir liels gods, ka mūsu pārstāvis ir valdē. Valdes sēdes ir jāapmeklē, kas vispār nav apšaubāms! Līdzekļu taupīšanas nolūkos, es personīgi kā organizācijas vadītājs, atšķirībā no citu valstu kolēģiem, ģenerālās asamblejas neapmeklēju. Mums brauciens ir saplānots pēc pašām minimālākajām izmaksām. Valsts ieņēmumu dienests mums pērn pieprasīja detalizētu līdzekļu izlietojumu braucienā. To vērtējot, viņiem neradās ne mazākās šaubas par līdzekļu objektīvu izlietojumu.

Pateicoties mūsu starptautiskajai sadarbībai, esam pamanīti Eiropas Savienībā. Mūs aicina vadīt seminārus Eiropas Komisijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, konkrēti, runājot par Āfrikas cūku mēri, kas ir drauds visai Eiropai. Ja šāda veida sadarbības lietderību apšauba, mums atliek apšaubīt Valsts kontroles kompetenci.

Visticamāk, iestādes vadībā ir cilvēks, kas vēlas īstenot savas personīgās ambīcijas un vienlaikus slēpt Vides aizsardzības fonda, Dabas aizsardzības pārvaldes un citu līdzīgu organizāciju vaļības, piemēram, līdzekļu tērēšanu, ko varētu veikt tikai zinātniskas institūcijas, nevis ornitologu vai kāda cita biedrība, kas ir sabiedriska, nevis sertificēta zinātniska organizācija. Ja to apzināti nepamana, te ir darbs kompetentām iestādēm.

("Vēlētos atgādināt par četrām brālībām, kas joprojām tur kopā kādreizējo padomju telpu. Tās ir: bijusī partijas un padomju nomenklatūra, komjaunatnes darbinieki, čekisti un organizētā noziedzība, tā sauktie likumīgie zagļi. Šie četri tipāži visur jūtas kā mājās – Maskavā, Dušanbē, Kijevā, Minskā vai Rīgā.

Vēl ir piektā brālība, bet tā darbojas globāli un ir līdzīga bijušajai Kominternei. Tā ir ietekmes aģentūra. Piemēram, visādi “neatkarīgie eksperti"…
No Dmitrija Savina intervijas “LA”, 2019. gada 22. augusts. 
http://www.la.lv/parmainas-bus)

Atliek gaidīt nākošo samazgu un melu vilni no dažādām dzeltenā bulvāra lapelēm, kuras kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu tukšu salmu kūlējiem un sensāciju meklētājiem.

Zemeunvalsts piebildes rakstam:

1.    Par Valsts kontroli. Valsts kontrolieres skaļais paziņojums presei krasi atšķīrās no Valsts kontroles pārstāvju teiktā tikšanās laikā ar LOSP pārstāvjiem. Ja Valsts kontrole ir neatkarīga valsts iestāde, vai tai piedien nodarboties ar skaļiem, neskaidriem mērķiem domātiem uzsaukumiem vien, kas mulsina jautājumu nepārzinošo sabiedrības daļu? Vai Valsts kontroliere apzinājās, ko no viņas skaļā paziņojuma uztvers sabiedrība un vai liela daļa cilvēku meklēs VK ziņojuma tekstu un salīdzinās?

2.    Valsts kontrole savā ziņojumā lieto vārdu “eksperts”, nenorādot eksperta kvalifikāciju, zināšanas un vārdu. To nevar atrast arī atsaucēs. Acīmredzot daži no šiem ekspertiem attiecīgajās nozarēs, tomēr, nav tik kompetenti un pieredzējuši, lai būtu drosme atklāties ziņojumā zem saviem citātiem... Īpatni, runājot par caurspīdīgumu. Pie tam tas notiek situācijā, kad Latvijā par ekspertu var dēvēt un dēvēties daudzi!

3.    Ir dīvaina VK vēlme nevis pašai radīt, bet likt kādam (šai gadījumā Zemkopības ministrijai) sagatavot dokumentus, lai VK labāk saprastu naudas izlietojumu… Mūsuprāt, VK strādā Latvijas iedzīvotāju labā, nevis Latvijas nodokļu pelnītāji strādā un iegulda, lai atvieglotu darbu Valsts kontrolei. Vai arī VK jāpaziņo sabiedrībai, ka tās darbinieki ir "papīrcilvēki" (cilvēki, kuru pienākums ir prast lasīt), kuru darba nodrošināšanai nepieciešama birokrātijas palielināšanās, lieks un ļoti ievērojams laika patēriņš un lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas izmaksu pieaugums!

4.    Diemžēl sanāksme Zemkopības ministrijā liek domāt, ka pamazām, soli pa solim Latvijā tiek ievazāta īpatna sarunu kultūra, kurā tiek izskausta (vai nav paredzēta) konkrētība. Proti, “Delnas” reakcija soctīklos liecina par vēlmi “atklātās sarunās” dzirdēt vienas un tās pašas frāzes, kas "skaisti skan", bet kam nav sakara ar apspriežamo jautājumu. Atklātība un caurspīdīgums nevar būt pašmērķis, lai slēptu sapratnes, zināšanu un kompetences trūkumu. Runāt par caurspīdīgumu ir dažviet moderni, bet lauksaimnieki, mežsaimnieki un mednieki strādā ar taustāmām lietām, nevis frāzēm un pušķotām vēlmēm.

5. Redzams, ka daži valsts institūciju darbinieki stingri un paģēroši no Latvijas nodokļu pelnītājiem prasa priekšrakstu burtisku ievērošanu, ko nebūt nedara un ignorē paši prasītāji. Likums, kas to autoru domās paredzēts visiem, daudzkārt atsevišķu ierēdņu prātos un darbos uz viņiem neattiecas vai attiecas savādāk. Tā ir slikta un nepieņemama prakse!