Brenguļu priežu plantācija atgādina augļu dārzu, jo kokiem vainagi ir speciāli veidoti, noapaļoti.

“Mēs tos veidojam, ik pa 3-4 gadiem. Veidojam ne tikai tāpēc, lai mēs varētu tikt klāt tiem čiekuriem, bet lai to koku noturētu, lai mums ir vieglāk lasīt. Paši ziniet, kādi ir koki mežā, tad tu nekāpsi tādā augšā. Cik es esmu dzirdējusi, vietējie sauc šo plantāciju par mērkaķu dārzu. Laikam tāpēc, ka viņiem tās priedes liekas tādas spocīgas. Svarīgi ir arī veidojot to priedi, pārāk nepārveidot, lai neaiziet viņai viss tas spēks uz jauno skuju un dzinumu veidošanu, bet lai pietiek spēka veidot arī to ziediņu, ziedēt un arī čiekuru veidot,” skaidroja Zaiga Saulāja.

Arī paši koki, kas aug plantācijā, nav gluži parastas meža priedes. “Šie ir visi atlasīti kloni, no mežaudzēm kopā ar zinātniekiem atlasīti. Mums ir atlasīti tādi, kas ātri aug un kam labi kaltē veras čiekuri vaļā, jo mums tas ir svarīgi, lai būtu daudz to čiekuru un lai labi veras vaļā. Un lai mēs zinām arī, kad ies uz mežu, ka būs taisns, slaids un labi augs.”