Centrālās un Austrumeiropas valstis savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NECP) izvirza zemus mērķus, radot bažas par reģiona spēju sasniegt ES klimata mērķus, brīdina klimata plānu atbalstītāji. NECP ir būtisks ES klimata politarhitektūras pamatelements, jo tajos konkrēti izklāstīts, kā katra valsts plāno sasniegt kopējos mērķus, par kuriem panākta vienošanās Eiropas līmenī.

Tikai trīs ES valstis – Spānija, Horvātija un Slovēnija – ir ievērojušas ES ikgadējo termiņu – 30. jūniju, lai iesniegtu atjauninātos valsts enerģētikas un klimata plānus. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis ES izvirzītās prasības nepilda, teikts jaunajā ziņojumā, ko sagatavojusi zaļo aktīvistu grupa CEE Bankwatch Network.

NECP ziņojumi dažās valstīs, piemēram, Slovākijā, kur trūkst datu, ne vienmēr tiek uztverti nopietni, pausts ziņojumā. Sākoties karam Ukrainā, daudzi ir atgriezušies pie vecajiem ieradumiem, atbalstot gāzes un ogļu patēriņu, nevis atjaunojamos energoresursus. Šī tendence jo īpaši redzama Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur ir veikti pasākumi, lai palēninātu pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas, atkāptos no iepriekšējām saistībām vai pat de facto pārkarbonizētu ekonomiku, teikts ziņojumā.

CEE Bankwatch pētījums atkārto Eiropas Revīzijas palātas (ERP) brīdinājumus; palāta šonedēļ publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka ES valstis ir iesniegušas neskaidrus ekonomikas dekarbonizācijas plānus un riskē neizpildīt savus kopīgos mērķus klimata jomā.
https://www.euractiv.com/section/energy/news/eastern-eu-countries-veering-away-from-2030-climate-goals-report-says/
https://bankwatch.org/publication/national-energy-and-climate-plans-catalysts-for-the-energy-transition-or-box-ticking-exercises