Sākumā varētu šķist, ka divi “Delfi Plus” raksti par lūšu medībām Latvijā būtu uzskatāmi par labākajiem žurnālistikas paraugiem. Raksts “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē” (autores Laine Fedotova un Laura Dzērve), kas publicēts 8. janvārī, veltīts, galvenokārt, vienai problēmai, proti, domai: ja Latvijā atļauts medīt lūšus, tas, iespējams, nodara būtisku kaitējumu Igaunijas un Lietuvas lūšu populācijām. Jānorāda, ka abās kaimiņvalstīs lūšu medības ir aizliegtas. Tekstā lasāma norāde: “Šajā rakstā nav mednieku organizāciju viedokļu, jo raksts ir par valsts politikas veidošanu, proti, tās īstenoto lūšu uzskaiti un medību politiku. Ar mednieku viedokļiem iepazīstināsim nākamajās publikācijās.”
Tik tālu viss būtu skaidrs un saprotams, atliek gaidīt rakstu par mednieku organizāciju viedokļiem, cerot, ka arī šajā gadījumā “Delfi Plus” saglabās objektivitāti. Jānorāda gan, ka pirmais raksts publicēts portāla maksas sadaļā, un “vienkāršajam lasītājam” pieejama tikai daļa teksta.
11. janvārī iepriekšminētajam rakstam seko nākamais – ““Zaļo bļauru iespaidā”: mednieki neredz pamatu satraukumam par lūšiem”. Virsraksts ir gana kliedzošs, bet tā uzskatāma par mūsdienu modi, lai piesaistītu “klikšķus”, citādi rakstu nelasīs. Virsrakstā citēts mednieku organizācijas pārstāvis Haralds Barviks, kas norāda: “lēmums par lūšu nomedīšanas apjoma samazināšanu šosezon pieņemts “zaļo bļauru” populistisko izteikumu rezultātā”.
Tiktāl iebildumu nebūtu! Viens raksts nosacīti “zaļš”, otrs veltīts mednieku viedoklim. Tomēr ir dažas būtiskas detaļas, kas, vairākkārt pētot abus tekstus, pievērš uzmanību.
Pirmkārt, pirmajam rakstam nav komentēšanas iespēju, savukārt, otrajam rakstam ir ap 260 dažādu komentāru, no kuriem (“Atmaskots! …” tapšanas laikā) 195 ir anonīmi. Pie šī jautājuma atgriezīsimies mazliet vēlāk.
Otrkārt, pirmajā rakstā minēti dažādi Latvijas un pārējo Baltijas valstu speciālisti, tajā skaitā, teju vai zināmākie “ultrazaļi” noskaņotie personāži. Viesturs Ķerus, kas no 2007. gada ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, “Delfi” rakstā izsakās kā Vides konsultatīvās padomes (VKP) pārstāvis. Viedoklis ir biedrības “Latvijas ainavas” pārstāvei Astrīdai Nottei, kas, kā šķiet, ir bijusi viena no raksta iniciatorēm. Tāpat viedokli pauž VKP pārstāve bioloģe Lelde Eņģele, kā arī divi Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji un Igaunijas Dabas aģentūras pārstāvis Valdo Jahilo, un Lietuvas dabas aizsardzības biedrības “Baltijas vilks” eksperts Vaids Balis. Jāsaka: biedrība “Baltijas vilks” ir diezgan ekstrēmi noskaņota kaimiņzemes organizācija, kas kategoriski iestājas pret medībām kā tādām. Jautājums: cik vērtīgs un korekts ir “eksperta” tituls, ko “Baltijas vilka” personāži piesavinās vai tiem piedēvē? Minētajiem ļaudīm pretī tiek likti divi eksperti, lai sanāktu “šķietams līdzsvariņš”, proti, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks, Dr.biol Jānis Ozoliņš un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Citu ekspertu nav, citu viedokli nepiedāvā.
“Zaļo bļauru” rakstā situācija ir mazliet savādāka.
Viedokli taujā mednieku kluba "Plauži" pārstāvim Artūram Pencim. Pieņemsim, ka šis tiek piedāvāts kā “parastā” mednieka viedoklis, lai gan izvēle ir ļoti interesanta, jo “Delfi” pagājušā gada 28. augusta rakstā “KNAB soda VUGD priekšnieku saistībā ar posteņa izmantošanu mednieku klubam”, minēts, ka Valsts kontroles revīzijā atklājies, kā mednieku klubs “Plauži” izmantojis VUGD rīcībā esošo ugunsdzēsēju depo savām vajadzībām, par ko piemēroti sodi. Proti, apzināti izraudzīts diskreditējams personāžs. Labi, lai būtu, novelsim to uz sagadīšanos! Seko Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētāja Haralda Barvika un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Baumaņa komentāri. Vēl tiek iesaistīta Latvijas dāmu mednieču kluba pārstāve Linda Dombrovska. Vairāk mednieku viedokļu nav! Toties seko atkārtots Igaunijas Dabas aģentūras pārstāvja Valdo Jahilo un Lietuvas dabas aizsardzības biedrības “Baltijas vilks” eksperta Vaida Baļa viedokļi, vēlreiz uzsverot bažas, ka medības Latvijā apdraud kaimiņzemju lūšu populācijas, kā arī raksta noslēgumā vēlreiz kā secinājums minēts Astrīdas Nottes teiktais, kā arī norādīts: “pastāv viedoklis, ka Latvijā lūšu medības vispār būtu jāpārtrauc, jo nav zināms, cik to lūšu mūsu zemē esot”.
Jā, runājot par objektivitāti, un to, ka būšot vesela publikācija, kas veltīta mednieku viedokļiem… Kur tā (objektivitāte) ir vai pazuda?
Treškārt, abos rakstos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka Valsts meža dienests un “Silava” piedāvā atšķirīgus lūšu uzskaites datus. Par spīti tam, ka autores rakstos skaidro, ka abu iestāžu dati tiek iegūti dažādām metodēm, kā arī to, ka abi dati parāda vienotu tendenci, rakstos atkal un atkal tiek radītas šaubas par datu pamatotību. Uz to norāda gan A. Notte, gan V. Ķerus, kas, piedevām, tautas valodā runājot, “uzbrauc” VMD, sakot, ka no vienas puses viņiem esot ļoti kvalitatīvi un potenciāli ļoti labi izmantojami dati, ko dienests “acīmredzot neizmanto un neprot izmantot”.
J. Ozoliņš par “Silavas” datiem norāda: “Ar šo pētījumu zinātnieki “restaurē pagātni” un nosaka arī iespējamo lūšu skaitu. Tas nav precīzs skaits, bet gan apmērs, piemēram, pērnajā sezonā lūšu skaits bijis robežās no 110 līdz 580.” Savukārt, VMD “uzskaitē izmanto “pēdu datus”; nosaukums dots, jo lūši tiek uzskaitīti pēc to klātesamības pazīmēm – tiek fotografētas lūšu pēdas, savukārt, attēls ietver arī precīzu laiku un atrašanās vietu.”
Paskaidrojam tiem, kas joprojām nesaprot! Tā kā šo datu ieguves metodes atšķiras, tā kā tiek vērtēti dažādi rādītāji, absolūtie skaitļi abās uzskaitēs atšķiras, bet būtiskākais ir viens – šie dati nav pretrunā un norāda uz vienādām tendencēm.
Par spīti tam, ka abos rakstos autores it kā mēģina izskaidrot, kādēļ šie dati ir tik atšķirīgi, “bļauru” raksta gala secinājums tomēr ir: “Tiesa, paredzams, ka diskusija par lūšu medībām turpināsies. Biedrības “Latvijas ainavas” pārstāve Astrīda Notte uzskata, ka lūšu medības Latvijā ietekmē šī plēsēja kopējo populāciju Baltijā, tāpēc tās jāaptur, īpaši, ja nav skaidrības par lūšu skaitu.”
Skaidrs, ka nedz Ķerus, nedz Notte, nedz arī Eņģele nav sapratuši un ieklausījušies skaidrojumā, kādēļ šie dati ir tik atšķirīgi, un turpina atkal un atkal apšaubīt lūšu uzskaites rezultātus. Jautājums: kādēļ tas viņiem ir izdevīgi? Atbilde ir vienkārša – Eiropas Komisija neuzsāks pārkāpuma procedūru pret Latviju, kamēr lūšu populācijai ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Vai tas atbild uz jautājumu?
Atgriezīsimies pie šī raksta “pirmkārt” un Viestura Ķerus “twitter” kontā lietoto terminu – “PR jēdziens”. Kā veido sabiedrības viedokli? Mūsdienās tas notiek, izvēloties īpašu stratēģiju, kaislīgus virsrakstus, attiecīgus vārdu salikumus, sensacionālu (it kā) informāciju, komentētājus gan pie rakstiem, gan sociālajos tīklos. Ja tiek sakūdīta “publika” un “radīta” intensīva, emocionāla diskusija, lēmēji tam var sekot no malas un arī viņu viedoklis tiks vai var tikt ietekmēts. Nu, neies taču pret sabiedrības “domu straumi”, vai ne?
Tagad atvērsim portāla “Delfi” pirmo lapu, kur rodamas ikdienas ziņas. Informācijas tur ir daudz, un 13. janvārī rakstu ar vairāk nekā 260 komentāriem ir ļoti nedaudz – precīzi viens raksts ar 277 komentāriem par Irānā notriekto Ukrainas lidmašīnu. Vai tiešām kāds ir gatavs apgalvot, ka lūšu liktenis Latvijā interesē vairāk par Latvijas problēmām investīciju piesaistē, vairāk par Kristapu Porziņģi, vairāk par balsojumu Saeimā, kā arī vairāk par Nila Ušakova komentāriem situācijai Rīgas Domē?
No vienas puses “zaļo bļauru” rakstā ne reizi nav pieminēts negatīvas emocijas raisošs vārdu salikums dažādos locījumos “šaut lūsi”! Jā, šī PR jēdziena “dziļumbumba” izmantota netiek! Toties ļoti viltīgi, ar virsrakstu tiek panākts iespaids, ka “tie mednieki ir šausmīgi rupekļi ar “zināmu” izglītības līmeni””.
Raksts publicēts plkst. 10:42, jau 10:50 parādās pirmais anonīmais komentārs “Virsraksts pasaka visu par mednieku līmeni”, kam kā no ložmetēja seko virkne komentāru, kas apstiprina pirmo, proti, 11:01 no “Šaurpierītes IQ”, 11:38 pievienojas “Asais”, tad 11:40 – vienkāršais “Jā,”, seko “Un vēl”, kas pievieno tik sāpīgo mežu ciršanas tēmu, kas būs aktuāla teju vai katrā otrajā anonīmo viedokļu paudēju komentārā. Ar to notikumi nebeidzas, jo 195 anonīmo komentētāju uzbrukums turpinās. 10:56 “Izle” pievienojas sarunai, nez no kurienes sākot runāt par to, ka meži tiek izcirsti, bet medniekiem galvenais šaut, 10:58 uzbrukumā dodas “Tims” ar pārliecību, ka mednieki ir alkoholiķi, kas brauc biezos džipos, 11:03 parādās “Neesmu zaļais” ar apgalvojumu, ka mednieks neredz tālāk par kotleti sev un “savai trulajai ģimenei”. Domājat, ar to būs gana? Nekā nebija! 11:06 “Porno” apgalvo, ka tā esot tautas stulbuma pazīme – visu izšaut, 11:15 dod vaļā “Aigo”, kurš pārliecināts, ka mednieku sniegtajai informācijai nevar uzticēties, 11:17 – “Kursa” sāk spiest uz ZZS un asiņainajām izklaidēm. Nākamais komentārs 11:18 dzēsts, laikam rakstītājs mazliet pārcentās. Tad 11:20 “Arvis” – medības esot neiroloģiska slimība. Vai turpināt?
Plkst. 11:22 parādās “Dzīvnieki”, kas apgalvo, ka lūši ir skaisti, kādēļ tos medīt. “Dzīvnieki” turpina arī 11:27 ar vaimanāšanu par vērtībām un to, kā lūši filmās pieķeras cilvēkam. Pa vidu beidzot iesprūk arī kāds pretējs viedoklis par trakajiem zaļajiem un tautas kūdīšanu, bet “rekā” 11:34 pievienojas ar viedokli, ka mazie lūšu mazulīši bez mātes nespētu izdzīvot. Tādā garā turpinās kādu stundu, kad “ložmetēju kārta sāk apklust”, bet interneta vidē samests pietiekami daudz samazgu un dubļu, kuros tagad var droši vārtīties un šļūkāt tie, kas “pavilkušies” uz komentāriem un tagad pauž savu viedokli.
Līdzīga situācija ir arī reģistrēto komentētāju sadaļā, kur gan ar mazāku intensitāti, bet tomēr tiek virpinātas tās pašas tēmas par slepkavām, par alkoholiķiem, par šaušanu utt.
Godīgi, “rullējot” caur komentāriem, šķita, ka pie datora sēdējis viens, varbūt divi cilvēki, kas, ierakstījuši vienu komentāru, nospiež “enter” un rada nākamo: jau ar citu iesauku. Laiks starp komentāriem atšķiras, atkarībā no iepriekšējā komentāra garuma. “Dzīvnieki” vajadzēja piecas minūtes, lai uzrakstītu savu otro garo tekstu par lūšu mazuļiem.
Jā, spriediet paši, cik objektīvi portāls atspoguļojis lūšu medību tēmu un cik korekti pausti dažādie viedokļi, un kādi ir izteiktie secinājumi! Kā vārdā šādas pūles tiek pieliktas, lai principā censtos pavērst t.s. sabiedrības viedokli sev vēlamajā gultnē? Bez šeit minētajām problēmām, rakstos ir vēl daudz pretrunu, par kurām runāts arī portālā la.lv, bet šoreiz ne par to…
260 komentāru pie raksta ar mednieku argumentiem, bet bez komentēšanas iespējām rakstam, kur pausts “pareizais” viedoklis? Tas pasaka visu!