Par depo, ugunsdzēsējiem un pilsētu vēsturiskajiem centriem

Zemeunvalsts.lv | 18.01.2024

2022. gada nogalē Latviju aplidoja ziņa par Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (faktiski – Iekšlietu ministrijas) plāniem slēgt mazāk noslogotos ugunsdzēsēju posteņus, lietojot visos laikos korekti mānīgu teicienu – īslaicīgi. Neviens līdz šim, šķiet, nav pētījis, cik liels ir to gadījumu skaits, kad, publiski izziņots kā īslaicīgs pagaidu variants, notiekošais pārtop ilgstošā un pastāvīgā. Ministrijas un dienesta plāni, un tiem sekojošais lēmums satrauca daudzus iedzīvotājus Latvijas novados, kas secināja ļoti vienkāršu lietu – iespēja saņemt ātru un savlaicīgu palīdzību attālinās. Tā būtu viena problēmas daļa.

Cits vai otrs jautājums, kas joprojām ir aktuāls – ugunsdzēsēju un gābēju atstātās telpas un to apsaimniekošana. Kā valstiskas nemākulības un neprasmes simboli gana daudziem Latvijā zināmi daži grausti pašā Rīgas centrā vai kāda joprojām pamesta pils, vai, piemēram, skarbos nostāstos zināmā un aprakstītā Kaucminde...

Trešais jautājums, kas aktualizējās, šķetinot stāstu par kādu ēku un vietējo iedzīvotāju plāniem Sabilē – ne tik sen notikusī administratīvi-teritoriālā reforma (vai novadu reforma) un tās realizācija vai norise praksē. Tēlaini izsakoties, vai reformas solītie augļi un labumi novados nonākuši un skāruši arī tajos atrodošamies pilis un būdiņas, takas un lielceļus utt., tātad – vai no novada centra labi redz ik pagastu, ik ciemu, ik mazpilsētu, ik nomaļāku vietu. (Jāuzsver, ka latviešu valodā nereti ierēdnieciski augstprātīgi lietotie vārdi “mazpilsēta” un “nomale” ne vienmēr tiek lietoti to īstajā nozīmē, jo mazas pilsētas ir daudzviet pasaulē, arī nomaļāku vietu trūkums nav manīts, galvenais – kādu jēgu šādu vietu un pilsētiņu apzīmējumam izmanto.)

Par situāciju un problēmu

zemeunvalsts.lv uzklausīja Sabiles iedzīvotāju stāstu par notikumiem pilsētā ar un ap Sabiles bijušā ugunsdzēsēju depo ēku. Stāsts skubināt skubināja situāciju papētīt sīkāk. Esam iecerējuši vairākus rakstus, ik mēnesi (soli pa solim) papētot kādas nianses un jautājot gan sabilniekiem, gan novada domes darbiniekiem, gan lēmējiem. 

Ugunsdzēsēju postenis, par kuru pagaidu slēgšanu runājām iepriekš, nav tikai darbinieki, tehnika, bet, saprotams, arī ēka un telpas. Šoreiz ne par to, kā gadījies, ka 30 gadus ļoti konkrētās nozarēs nav ieguldīts cilvēku vēlmē un pārliecībā strādāt ugunsdzēsējos, glābējos, policistos, medicīnā utt., jo slēgtie depo nebūt nav labākajā tehniskajā un komforta stāvoklī. Runa būs par to, ka pašvaldībām ne vienmēr ir skaidrs plāns, mērķi un nosacījumi, kā rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem, kas “palikuši pāri pēc kādas valstiska mēroga optimizācijas”.

Sabiles ugunsdzēsēju depo pirms kāda laikā slēdza. Biedrībai “Sabiles attīstībai” (turpmāk – biedrība) bija plāni par depo ēkas tālāku iespējamu izmantošanu. Kad lemts par slēgšanu, vēl ritēja cīņa, pilsētas un pagasta iedzīvotājiem un pārstāvjiem cenšoties situāciju mainīt,– kas gaidāms ugunsdrošības ziņā, ja pilsētā nebūs sava depo. Nesadzirdēja vai neieklausījās.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde), kuras valdījumā atradās attiecīgais nekustamais īpašums, saprata, ka ēka tai nav vajadzīga. Tika lemts to atdot (nodot) vai pārdot. Pirms Valsts nekustamo īpašumu aģentūra lemj par ēkas (vai cita īpašuma) pārdošanu, šis īpašums, kā noteikts likumā, ir jāpiedāvā pašvaldībai – pārņemt ēku savā īpašumā bez maksas. Nodrošinājuma valsts aģentūra attiecīgu priekšlikumu nosūtīja Talsu novada domei, jautājot – vai novadam šo ēku vajag. 2023. gada marta beigās dome lēma, ka novadam to nevajag.

Pašvaldība var pārņemt savā īpašumā valsts īpašumu, ja tā plāno to izmantot savu autonomo funkciju realizēšanai. Dome, sabilniekuprāt, šopavasar lēma bez situācijas un apstākļu sīkākas izvērtēšanas. Pieļaujami, deputātiem nebija ienācis prātā, ka ēku var izmantot ne tikai ugunsdzēsēji un ēkā var organizēt citas norises, kam nav nekāda saistība ar ugunsdzēsējiem un glābējiem. Pašvaldībai no īpašuma pārņemšanas atsakoties, tālākajā procesā ēka nonāca izsolē. Kā noprotams, to ir iegādājusies privātpersona, kas, kā izskatās, mēģina izmantot Latvijā labi zināmo, bet varbūt mazliet aizmirsto stilu – nopirku – pārdevu, jo nosolītais īpašums par augstāku cenu, nekā izsolē iegūts, atrodams portālā ss.lv. Ja vēlaties, varat iegādāties!

Ko plānoja sabilnieki?

Jāuzsver, ka biedrībai bija reāli plāni bijušā depo tālākai izmantošanai. Viens gan jāatgādina – tā kā VUGD ar finanšu trūkumu saskaras jau desmitgadēm, skaidrs, ka ēkas nodošana izsolē liecina par vienu – runājot par depo pagaidu slēgšanu – vietējie iedzīvotāji ir prastā veidā piemānīti, depo faktisko likvidēšanu piesedzot ar “pagaidām” plīvuru.

Ēka atrodas Sabiles kultūrvēsturiskajā centrā, tai ir visa nepieciešamā infrastruktūra, normāls tehniskais stāvoklis, lai padarītu to publiski pieejamu, organizējot dažādus vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamus pasākumus, kas, kā likumdevēji noteikuši, atbilstu pašvaldības fukncijām. Runājot par izmaksām, kas nešaubīgi ir svarīgas, gadā varētu būt runa par ~8000 eiro.

Biedrība bija sagatavojusi skiču projektu un konkrētu plānu par sabiedriskā centra, tirgus, kompetenču centra, kā arī sabiedrisko tualešu iepējamu izvietošanu ēkā; šāds plāns gan atbilst pašvaldības funkcijām, gan nepieciešams vietējiem iedzīvotājiem.

Sabilnieku neapmierinātību izpelnījušies divi svarīgi procesi vai notikumi (precīzāk būtu runāt par “nenotikušo”) – proti – pilsētas vēsturiskajā centrā, pēc visa spriežot, nu būs trešais nams un teritorija, kas pilsētai godu nedara. Iepriekš, līdzīgā ceļā – izsolē – likumīgi pārdots bijušais bērnudārzs, kas palēnām tiek ieputināts sniegā, kad ziema, un aizaug nezālēm, kad vasara. Tikpat netīkams ir jautājums par kultūras centru, kas gaidīt gaida nodošanu ekspluatācijā. Šis ir jautājums arī par lēmēju un procesu tālredzību, jo, kā zinām no lasītā un redzētā, daudzviet īpašumi pilsētas vēsturiskajos centros ir gan lepnums un prieks, gan smags darbs un ieguldījums, gan cīņa, jo ēku un īpašuma uzturēšana kārtībā prasa laiku, finanses un saskaņošanu, kur pēdējā nereti sagādā visvairāk raižu. Kāpēc Sabilē tā nav, par to turpinājumā februārī.

Avoti:
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vugd-plano-islaicigi-slegt-mazak-noslogotos-postenus-ugunsdzeseju-arodbiedriba-cel-trauksmi.a478735/

https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiles-iedzivotajus-satrauc-pilsetas-vugd-postena-slegsana/

https://m.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/talsi-and-reg/sabile/bghgmi.html

https://retalsi.lv/sabilnieki-ir-nevis-dulli-bet-kreativi/

Pievienot komentāru