Eiropas Savienības un kaimiņvalstu – no Lielbritānijas līdz Turcijai – līderi tikās oktobra sākumā, lai apspriestu ārkārtas situāciju drošības un enerģētikas jomā, kas skar visas Eiropas valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā; simboliskais samits uzsvēra Maskavas izolētību.

Sanāksme Prāgā bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) iecerētā Eiropas Politiskās kopienas (EPK) atklāšanas sanāksme, kurā uz vienlīdzīgiem pamatiem pulcējās 27 ES dalībvalstis un 17 citas Eiropas valstis. Dažas no šīm valstīm gaida, kad varēs pievienoties ES, savukārt Lielbritānija ir vienīgā valsts, kas jebkad ir izstājusies no ES.

Dānijas premjerministre Mette Frederiksena samitā nepiedalījās, jo Dānijas parlamentā ritēja izšķirošas parlamentārās debates, samazinot Eiropas līderu skaitu līdz 43 no sākotnēji paredzētajiem 44 dalībniekiem.

Sanāksme senajā Prāgas pils kompleksā bija milzu solidaritātes žests pasaules daļai, kas ir nonākusi krīžu ielenkumā – sākot ar drošības jautājumiem, ko izraisījis karš Ukrainā, un beidzot ar enerģētikas krīzi un draudošo ekonomisko lejupslīdi, kas ir sagrāvusi cerības uz spēju atveseļošanos pēc C19 pandēmijas lejupslīdes.