https://www.lvm.lv/jaunumi/7290-lvm-mezkopji-sanem-balvas-par-izciliem-meza-atjaunosanas-un-kopsanas-darbu-rezultatiem
Šogad pirmo reizi tika pasniegta arī īpaša balva par plašāku inovatīvu darba metožu pielietošanu ikdienā. Vērtējot jaunaudžu kopšanas rezultātu Austrumvidzemē, tika lemts balvu piešķirt meža atjaunošanas un kopšanas speciālistam Eduardam Rācenim. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/21.02.2025-lvm-nav-naudas-atpirkt-mezus-no-zviedru-sodra-sak-sarunas-par-fonda-izveidi.a588834/
Precīzs pārdošanai izlikto meža īpašumu saraksts zināms tikai potenciālajiem pircējiem, kam tas piedāvāts. Ziņots, ka kopējā pārdodamās zemes platība ir 153 000 hektāru, no kuriem 135 000 ir Latvijā, bet 17 000 – Igaunijā. Tirgus vērtība pēc dažādām aplēsēm – no 500 miljoniem līdz vienam miljardam eiro.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7284-apstiprinati-as-latvijas-valsts-mezi-2024-gada-darbibas-rezultati
“Latvijas valsts meži” operatīvie darbības rezultāti liecina, ka uzņēmums 2024. gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. 

https://www.lasi.lv/latvija-pasaule/ekonomika/kudras-nozare-uzsver-kudra-nav-fosils-bet-leni-atjaunigs-resurss.25303
Izskatot apjomīgu biedrības “Latvijas Kūdras asociācija” informatīvo vēstuli, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija februāra vidū kūdras iegūšanas nozares uzraudzībā iesaistītajām ministrijām uzdevusi līdz aprīļa sākumam sagatavot priekšlikumus par to, kas darāms nacionālajā un ES līmenī, lai beidzot rastu skaidru risinājumu jau gadiem ilgām diskusijām par nozares nākotni Zaļā kursa nostādņu kontekstā. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.02.2025-austrijas-uznemums-no-zviedrijas-kompanijas-nopircis-latvijas-kokapstradataju-vika-wood.a589652/
...darījumā iesaistītās puses ir vienojušās, ka darījuma noteikumi paliks konfidenciāli. Tāpat “Vika Wood” zīmols, vadība un saimnieciskā darbība nav mainījusies, kā arī uzņēmuma investīciju projekti un attīstības plāni tiks turpināti. Tāpat uzņēmumu turpinās vadīt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/484216-kuri-un-cik-daudz-samaksas-par-mezu-necirsanu-latvija.htm
Ar klausīšanu Eiropas Komisijas un tās iestāžu norādījumiem gan nav tik vienkārši, ka pietiktu tiem vienreiz piekrist, lai naudu saņemtu nepārtraukti. Visu laiku jāproducē atskaites, ka jā – Latvija plāno, pēta, vērtē, gatavo, izskata, izstrādā, lemj un ievieš. 

https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/vidzemes-inovaciju-nedela-godina-ari-lizuma-avotus/
Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā forumā “Uzdrīkstēšanās”, kas norisinājās trešdien, 26. februārī, Koncertzālē “Cēsis”, tika godināti uzņēmumi AS “Smiltenes piens”, SIA “Avoti”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, kā arī Madonas novada pašvaldība kategorijās “Inovācija”, “Ilgtspēja”, “Sociālā atbildība” un “Specbalva”. 

https://rigasmezi.lv/jaunumi/atsak-koku-kopsanu-lielajos-un-jekaba-kapos
Darbi sākti no Senču ielas puses. Ņemot vērā speciālistu atzinumus, šajās teritorijās sakops apmēram 800 koku vainagus. Savukārt bīstamie koki pirms to nozāģēšanas tiks papildus vērtēti, vai tos ir iespējams saglabāt.

https://www.zemeunvalsts.lv/nelegala-saplaksna-imports-eiropa-draudi-sekas-un-risinajumi
Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. 

https://www.db.lv/zinas/fibenol-koksnes-biorafinesanas-rupnicu-valmiera-varetu-sakt-buvet-2027gada-520256
Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums “Fibenol” koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027. gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā...

Par oficiālo

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-zemes-ipasniekus-lidz-11-martam-piedalities-sabiedriskaja-apspriesana-par-grozijumiem-noteikumos-koku-cirsanai-arpus-meza
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/527f089b-a9ea-40be-bcdf-a062ae2e81ff#
Zemkopības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus, kuru īpašumā ir zeme, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas var skart ikvienu zemes īpašnieku Latvijā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 11. martam, un grozījumi rosināti, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un pašvaldībām, vienkāršotu apmaksas kārtību un rosinātu audzēt lielākus kokus teritorijā ārpus meža. 

https://www.delfi.lv/193/politics/120063081/manipulativa-un-valsts-resursu-skerdejosa-mediju-etikas-padome-par-zm-sudzibu
Ētikas padome atbildē norādīja, ka, ja par šo sižetu tai būtu jāsniedz atzinums, tā nesaskatīja sižetā biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumus.

https://www.vaad.gov.lv/lv/jaunums/lidz-1-aprilim-komersantiem-jaiesniedz-parskats-par-2024-gada-izplatitajiem-augu-aizsardzibas-lidzekliem
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 949 “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū” 321. punktu līdz šā gada 1. aprīlim komersantiem jāiesniedz pārskats par 2024. gadā gala lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Par ekonomiku (arī plānošanu)

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.02.2025-vai-majoklu-krediti-regionos-klus-pieejamaki-plano-jaunu-valsts-atbalsta-programmu.a588250/
Latvijas Bankas organizētājās diskusijās ar pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem reģionos bieži izskanējis viedoklis, ka kvalitatīvu mājokļu trūkums un mājokļa kredītu nepieejamība ir svarīgs faktors, kas ierobežo darbinieku piesaisti un līdz ar to reģionu ekonomisko izaugsmi.

https://www.db.lv/zinas/ficil-par-labakajiem-medijiem-atzist-dienas-biznesu-ltv-un-tv3-520297
Ārvalstu tiešās investīcijas ir bijis būtisks Latvijas ekonomikas modernizācijas virzītājspēks. Šobrīd ārvalstu kapitāla uzņēmumi veido aptuveni 45% no visiem nodokļu maksājumiem un 34% no kopējām sociālā nodokļa iemaksām.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.02.2025-latvijas-ekonomiska-sadarbiba-ar-krieviju-joprojam-ciesa-politiki-nesola-iejaukties.a589050/
Starp importa partneriem Krievijas vārds neparādās nozīmīgāko sadarbības partneru desmitniekā, taču to nevar teikt par eksportu.

https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-razos-udenradi-un-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/
Galvenais projekta “H₂Value” uzdevums ir sekmēt ES klimata mērķu sasniegšanu un pāreju uz zaļo ekonomiku, tāpēc jāatgādina, ka vienīgie izmeši, ko rada ar ūdeņradi darbināmi autobusi, ir ūdens. Šādi autobusi ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz 400 kilometriem, un tā uzpildes ilgums ir salīdzinoši īss – līdz desmit minūtēm.

https://www.lasi.lv/par-svarigo/aktuali/konkurss-par-bateriju-vilcienu-iegadi-ir-teju-nosledzies-tacu-to-uzlades-punktu-izveidei-naudas-nav.25328
Sākotnēji bija plānots iegādāties deviņus bateriju vilcienus ar iespēju pasūtīt vēl septiņus. Vispirms tie kursētu Siguldas virzienā, iespējams, līdz pat Valmierai, arī citās neelektrificētajās zonās – līdz Rēzeknei, Daugavpilij.

https://ziemellatvija.lv/izsole-pardos-pili-un-ugunsdzesibas-depo-eku/
Izsolē drīzumā nonāks divi Smiltenes novada pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi, kas var piesaistīt uzmanību gan sava nozīmīguma, gan atrašanās vietas dēļ. Tie ir “Gaujienas Jaunā pils” (Gaujienas muižas pils ēka) un bijušais ugunsdzēsības depo Smiltenes centrā Baznīcas laukumā 12.

https://kristaps.lv/pirms-gada-mani-atlaida-no-darba-un-tu-neticesi-kas-notika
Respektīvi, pa septiņiem gadiem es biju diezgan labi sapratis, kurus uzdevumus es varu darīt tā, kā neviens cits un kuru pienākumu izpilde man nepadodas un pat šķiet absolūti nevajadzīga un demotivējoša. Šajā sarunā visu to izskaidroju pie reizes paužot savu vēlmi turpināt darbu šajā uzņēmumā. Es biju atguvies un gatavs maukt tālāk!

Par medībām

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/valsts-meza-dienests-atkartoti-aicina-zinot-par-vilku-klatbutnes-pazimem
Sakarā ar labvēlīgiem sniega apstākļiem Valsts meža dienests vēlreiz aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vilku izplatību Latvijā. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

https://www.youtube.com/watch?v=IDN4h5kgd40
Tiekamies ar Zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumi, par ko runājam – saltbriežu skaits un postījumi, LVM līgumi – kāpēc 57 mednieku klubi kļuvuši par ķīlniekiem, vai staltbriežus medīsim bez limita, vilki un lāči – ko ar tiem darīt, kāda situācija.

https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/vac-parakstu-par-vilku-skaita-ierobezosanu/
Alūksnē vēl līdz pirmdienai ir iespēja parakstīties par pasākumiem vilku skaita ierobežošanai.

Par vidi

https://www.fid.gov.lv/lv/aktualitates/fid-stiprina-spejas-atklat-noziegumus-pret-vidi-un-ar-tiem-saistito-noziedzigu-lidzeklu-legalizesanu
Noziegumi pret vidi ir pieaugošs drauds, kas bieži vien ir cieši saistīts ar citiem finanšu noziegumiem.

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ainavu-atlanta-publiceti-piekrastes-ainavu-novertejuma-dati
Ainavas ir unikāls piekrastes dabas un kultūras mantojuma resurss ar būtisku lomu vietu un kopienu identitātes veidošanā, tūrisma attīstībā un citos aspektos. Ainavu īpašību un kvalitātes novērtējums raksturo kultūras ekosistēmas pakalpojumu potenciālu, kas ir izmantojams dažādos plānošanas līmeņos.

https://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/59330-ka-siltakas-ziemas-maina-musu-darzus
Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai ziemu, bet arī vasaru, un tas būtiski veicina augu slimību izplatību. Piemēram, miltrasa īpaši labi attīstās siltos un sausos laikapstākļos, un, kā novērojuši agronomi, šī slimība kļūst arvien izplatītāka. Tā īpaši skar tādus augus kā flokši un sausserži, kā arī kokus – ozolus un kļavas.

Dažādi

https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/347543/zemes-stasti-gundars-kalve
Ir cilvēki, kuri atstāj pēdas citu dzīvēs. Gundars izdara vairāk nekā citi dzīves ceļā. Kad Jēkabpilī ziemas naktī kāds nozaga un Daugavā iemeta ložmetēju – pilsēta zināja, bet klusēja. Viņš par Latviju un savējiem atdod dārgāko, kas viņam ir – dzīvību.

https://www.ogrenet.lv/kultura/neertais-latviesu-legionaru-jautajums-13342
Par ko tiek lauzti šķēpi? Par leģionāru vairodziņu Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga krāsās – simbolu, ko plānots attēlot uz Januma pieminekļa. 6. februārī Ogres novada pašvaldībā tika spriests par šī pieminekļa ieceres saskaņošanu un piedalījās arī Aizsardzības ministrijas, Kara muzeja un Valsts drošības dienesta pārstāvji.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.02.2025-atjaunota-ieriku-dzelzcela-stacija-klust-par-kulturvietu.a588766/
Ieriķu stacija savulaik bija nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Arī pašlaik te joprojām piestāj vilcieni. Taču tā kā pasažieru maz, stacija nu jau ilgāku laiku vairs savas funkcijas īsti nepildīja, un laika zobs darīja savu. Lai ēku nelaistu postā, pašvaldība no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” to pārņēma. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.02.2025-riga-atjauno-koka-eku-fasades-plano-atvelet-lielaku-finansejumu.a588872/
Ideja par nama atjaunošanu radusies pirms vairākiem gadiem, bet tieši pašvaldības programma bijis tas, kas ļāvis dzīvokļu īpašniekiem aktivizēties un sākt domāt par darbu veikšanu. Tiesa, nav bijis nemaz tik viegli visiem vienoties par kopīga lēmuma pieņemšanu...

https://lvportals.lv/viedokli/372841-maija-kule-speka-griba-daudz-ko-noteiks-2025
Jau kopš tā laika sākās varas cilvēku atraušanās no sabiedrības. Intelektuāļi var sajust notiekošo, tikai viņi daudz ko nesaka – nevis aiz bailēm, bet nevēlēšanās iejaukties. Viņi savrupinājās. Tā tas turpinās līdz šai baltai dienai.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.02.2025-siera-paterins-latvija-aug-razotaji-sasniedz-rekordapjomu.a589612/
Siera ražošana pērn ir palielinājusies par 5% jeb gandrīz trīs tūkstošiem tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pavisam pagājušajā gadā Latvijā saražots vairāk nekā 59 tūkstoši tonnu siera.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120062188/gints-jegermanis-trampa-zelta-laikmets-un-apsolitas-nakotnes-beigas
ASV pēc Otrā pasaules kara rīkojās netradicionāli un paplašināja savas nacionālās intereses, kas paredzēja liberālas starptautiskas kārtības izveidošanu un nosargāšanu. Lai to panāktu, papildus savu interešu aizsardzībai ASV bija jāuzņemas starptautiska atbildība par to valstu, kam līdzīga pasaules uztvere ar ASV, interešu aizsardzību.

Aktuālais karikatūrās

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-baltijas-juras-arajs.25425

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/mobilitates-mehanisms-14332010

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-viss-izskirsies-pedeja-uzsautuve-pa-muti.25484

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/neizsolamais-maskavas-nams-14331939