Vācijas valdības koalīcija kanclera Olafa Šolca vadībā atskatās uz vētraino pirmo darba gadu, kurā dominēja realitātes pārbaude saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un Eiropas enerģētikas krīzi. Satricinājumi pasaules mērogā valdībai ir izmaksājuši milzīgus politiskos un finanšu resursus, un daudzi 2022. gadā plānotie politikas projekti tika atlikti, jo krīzes pārvarēšana – īpaši enerģētikas nozarē – bija svarīgāka par ilgtermiņa politikas veidošanu. Tomēr, neraugoties uz pastāvīgo spiedienu, koalīcija ir apņēmusies līdz gadsimta vidum valsti virzīt uz klimatneitralitāti un solījusi pieņemt izšķirošus politikas lēmumus, kas nepieciešami, lai līdz 2030. gadam veicinātu pāreju enerģētikas, transporta, siltumapgādes un rūpniecības nozarēs. Clean Energy Wire izdevumā Preview 2023 ir mēģināts sniegt pārskatu par svarīgākajiem notikumiem Vācijas enerģētikas un klimata politikas galvenajās jomās 2023. gadā.
2022. gadā Vācijas enerģētikas politika piedzīvoja nopietnu pārbaudi, kas sagrāva gadu desmitiem ilgus uzskatus un stratēģiskās pamatnostādnes. Krievijas atteikšanās no miermīlīgas tirdzniecības principa Eiropas un starptautiskās politiskās stabilitātes kontekstā ir skārusi Eiropas lielāko ekonomiku smagāk nekā daudzas citas valstis. Novēlotā un lielā mērā piespiedu novēršanās no Krievijas enerģijas avotiem ir atņēmusi spēcīgajai Vācijas rūpniecībai tās panākumu stūrakmeni un ir nodarījusi ievērojamu kaitējumu Vācijas politikas uzticamībai tās tuvāko sabiedroto vidū. Lai gan ne tik jaunā Vācijas koalīcijas valdība kanclera Olafa Šolca vadībā stājās amatā tikai neilgi pirms Krievijas kara pret Ukrainu un tā izraisītās Eiropas enerģētikas krīzes sākuma, tagad tai ir jāsakārto ilggadējā stratēģiski nepareizā plānošana enerģētiskajā un klimata politikā un tās sekas.
No vienas puses, ir jāizveido jauna fosilās enerģijas, jo īpaši dabasgāzes, importa struktūra. No otras puses, vēl apņēmīgāk nekā jebkad agrāk ir jāpanāk galīga atteikšanās no gāzes, naftas un akmeņogļu izmantošanas. Daudzi ietekmīgi Vācijas enerģētikas un klimata politikas dalībnieki uzskata, ka O. Šolca sociāldemokrātu (SPD), Zaļās partijas un Brīvo demokrātu (FDP) koalīcija kopumā nav darbojusies slikti, lai gan noteikti lēmumi, piemēram, ogļu spēkstaciju darba atjaunošana un jaunas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importa infrastruktūras izveide īstermiņa piegādes drošībai ir pretrunā dekarbonizācijas mērķim. Tā sauktā “luksofora” koalīcija, kuras pamatā ir trīs iepriekšminēto partiju krāsas, ir uzsākusi dažus no vērienīgākajiem projektiem atjaunojamās enerģijas, efektivitātes un klimatam draudzīgas uzņēmējdarbības jomā, kādus Vācija jebkad iepriekš ir redzējusi.
Pēc vētrainā 2022. gada arī 2023. gadā Vācijas politikā jānotiek reālai pārejai no paziņojumiem un likumiem uz kanclera pasludināto “Zeitenwende” (laikmetu pavērsienu). Ir jāizbūvē tīras enerģijas infrastruktūra, jāizmaksā subsīdijas un jāiegūst jauni investori, lai šī desmitgades beigās valsts spētu sasniegt vērienīgos enerģētikas pārejas mērķus. Daudzi novērotāji ir vienisprātis, ka Vācija nevar atļauties vēl vienu gadu tieši krīzes smaguma dēļ mainīt prioritātes un apstāties būtiskās jomās, piemēram, transporta politikā, būvniecības politikā un jo īpaši atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas paplašināšanā.
Atjaunojamie energoresursi
Spēcīga atjaunojamo enerģijas avotu un atbilstošas infrastruktūras, jo īpaši pārvades tīklu, paplašināšana ir vissvarīgākais enerģētikas pārejas pasākums, kas valdības koalīcijai ir jāīsteno tās darbības laikā. Tās līdz šim vērienīgākais tiesību akts klimata jomā – 2022. gada pavasarī ieviestā “Lieldienu pakete” atjaunojamās enerģijas jomā – pilnībā stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, un pirmajiem taustāmajiem rezultātiem vajadzētu būt redzamiem jau šajā gadā. Reformu pakete ir paredzēta, lai ievērojami paātrinātu atjaunojamo energoresursu un citu pasākumu ieviešanu, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 80% īpatsvaru energoresursu struktūrā, trīskāršojot paplašināšanos “uz sauszemes, jūrā un uz māju jumtiem”. Galvenais nosacījums šā vērienīgā mērķa sasniegšanai ir nesen ieviestais princips, ka atjaunojamie energoresursi kalpo sabiedrības drošībai un tādējādi ir svarīgāki par citām sabiedrības interesēm.
Lai gan 2022. gadā Vācija uzstādīja jaunu atjaunojamo energoresursu īpatsvara rekordu – aptuveni 46% no elektroenerģijas patēriņa, jaudas palielināšana joprojām nenotiek pietiekami ātri. Reformētais atjaunojamo energoresursu enerģijas likums paredz, ka sauszemes vēja enerģijas vidējā gada paplašināšana pieaug līdz 10 gigavatiem (GW), salīdzinot ar nepilniem 2 GW 2021. gadā, un 22 GW saules enerģijas jaudas, kas valdības stāšanās amatā gadā bija aptuveni 5 GW. Kopējā 2030. gadā plānotā sauszemes vēja enerģijas jauda ir 115 GW, bet saules fotoelementu enerģijas – 215 GW. Tomēr nav skaidru precizējumu, kā vidējie paplašināšanās apjomi atspoguļosies faktiskajā būvniecībā 2023. gadā, jo ikgadējie paplašināšanās mērķi stāsies spēkā tikai 2025. gadā.
Vācijas Ekonomiskās pētniecības institūta (DIW) analizētie atjaunojamo energoresursu enerģijas paplašināšanās rādītāji liecina, ka, lai neatpaliktu no iecerētā, ļoti drīz būs nepieciešams liels būvniecības tempu kāpums. DIW norādīja, ka pašlaik sauszemes vēja enerģijas paplašināšanās temps ir mazāks par 30% no nepieciešamā, bet saules enerģijas jomā – tikai nedaudz mazāks par 40%, norādīja DIW. Attiecībā uz jūras vēja enerģiju pašreizējais paplašināšanās temps 2022. gada beigās sasniedza tikai 6% no nepieciešamā, lai līdz desmitgades beigām sasniegtu plānoto atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.
Vēl ļaunāk, gan saules, gan vēja enerģijas projektu izsolēs Vācijā atkārtoti tika konstatēts nepietiekams pieteikumu skaits visa aizejošā gada laikā. Federālā tīklu aģentūra (BNetzA) norādīja, ka atšķirība starp izsolē izsolītajiem apjomiem un galu galā piešķirto apjomu lielā mērā radās tāpēc, ka apjomi tika palielināti diezgan ātri un uzņēmumi kā arī projektu attīstītāji nebija pietiekami gatavi paralēli palielināt savu darbību, savukārt atjaunojamās enerģijas nozare sūdzas, ka lielākas izmaksas ir izjaukušas finanšu plānošanu.
Vidējais jauna sauszemes vēja enerģijas projekta īstenošanas laiks valstī pašlaik ir aptuveni divi gadi. Vēja enerģijas nozares asociācija BWE norādīja, ka vairākās federālajās zemēs tas prasa ievērojami ilgāku laiku, un dažām turbīnām no pieteikuma iesniegšanas līdz ekspluatācijai paiet pat seši gadi. “Mēs esam tālu no vēlēšanu kampaņās solītā sešu mēnešu mērķa,” sacīja BWE vadītājs Hermanis Alberss, aicinot “veikt patiesu ieskaitu, lai atrisinātu ilgstošās problēmas”. Viņš piebilda, ka paātrinātā sašķidrinātās dabasgāzes importa infrastruktūras izbūve “parāda, kas ir iespējams”. Atjaunojamās enerģijas federācijas BEE vadītāja Simone Pētere (Simone Peter) atkārtoja šos aicinājumus, piebilstot, ka valdībai arī jāpievēršas visaptverošai elektroenerģijas tirgus reformai 2023. gadā un jāveic piesardzības pasākumi, lai Eiropā noturētu zaļās enerģijas investorus, kurus uz Ziemeļameriku varētu vilināt ASV Inflācijas samazināšanas likums – subsīdiju programma tīras enerģijas projektiem.
Pasākumi, kas stāsies spēkā 2023. gadā attiecībā uz atjaunojamo enerģiju:
- Lielāku jaudu un atbalsta likmju ieviešana vēja un saules enerģijas parkiem, kas 2023. gadā piedalīsies izsolēs.
- Palielināt atvēlēto zemes platību lielākam atjaunojamo energoresursu iekārtu skaitam, piemēram, saules enerģijas iekārtām lauksaimniecības zemēs un turbīnām mazāk vējainos apgabalos Vācijas dienvidos. Federālā valdība ir paziņojusi, ka 16 federālajām zemēm tagad ir jāsagatavo tiesību akti, kas paver ceļu tam, lai līdz 2032. gadam rezervētu divus procentus no kopējās zemes platības vēja enerģijai.
- Turpmāki noteikumi, lai palīdzētu ražot vairāk elektroenerģijas no saules baterijām un biogāzes iekārtām, piemēram, samazinot pievienotās vērtības nodokli saules baterijām un ienākuma nodokli par elektroenerģijas pārdošanu no maziem masīviem, kā arī palielinot atbalsta likmes biometāna ražošanai.
- Uzlabot iedzīvotāju līdzdalību enerģētikas pārejā, radot labākus līdzdalības nosacījumus pašvaldībām un atbrīvojot iedzīvotāju enerģētikas projektus no dalības izsolēs.
Vācijas imigrācijas likuma reforma 2023. gada sākumā ir vērsta uz darbaspēka piesaisti, jo kvalificētu darbinieku trūkums palēnina enerģētikas pārejas iekārtu celtniecību.
Jau 2022. gada decembrī uzsākts, bet nākamajā gadā stāsies spēkā ārkārtas peļņas nodoklis, kas tiek piemērots enerģētikas uzņēmumu neparasti lielai peļņai. Tā ir paredzēta, lai palīdzētu finansēt atbalsta programmas enerģētikas krīzes apstākļos, taču atjaunojamo energoresursu nozare ir asi kritizējusi šo pasākumu, apgalvojot, ka tas atbaidīs investorus.
Lai palīdzētu elektroenerģijas patērētājiem pārvarēt finansiālās grūtības, valdība pārcēla Vācijas atjaunojamās enerģijas piemaksas atcelšanu no sākotnēji plānotā 2023. gada uz 2022. gada vidu. Tomēr, neraugoties uz to, ka vairs nav spēkā piemaksa, kas ļāva divas desmitgades paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, elektroenerģijas cenas, visticamāk, saglabāsies augstas arī 2023. gadā, liecina konsultāciju uzņēmuma Prognos veiktā analīze. Vairumtirdzniecības cenas analizētajā scenārijā pārsniegs 500 euro par megavatstundu (MWh) – salīdzinājumā ar aptuveni 200 euro/MWh 2022. gadā un tikai 38 euro 2019. gadā. Galvenais cenu kāpuma virzītājspēks ir gaidāmais Krievijas gāzes piegāžu ilgstošais samazinājums, jo aizvadītajā gadā gāze joprojām sedza gandrīz desmit procentus no valsts neto elektroenerģijas ražošanas apjoma valstī. Diezgan maz ticamā gadījumā, ja Krievija atsāks piegādes un sasniegs pirmskara līmeni, cenas joprojām saglabāsies aptuveni 100 euro/MWh līmenī, secināja Prognos.
Vācijas klimata un enerģētikas politika
Valdības koalīcija 2022. gadu plāno izmantot, lai virzītu politiku un tiesību aktus uz ātrāku pāreju uz klimatneitralitāti. Lai gan enerģētikas krīze aizņēma lielu daļu ministriju resursu, šogad parlaments pieņēma veselu virkni tiesību aktu reformu.
Valdība solīja līdz 2022. gada beigām iesniegt visaptverošu klimata rīcības programmu, lai Vācija varētu sasniegt savus 2030. gada mērķus. Līdz decembra vidum tā to nebija izdarījusi. Tā jau paziņoja, ka pilnu programmas otro daļu ar visiem priekšlikumiem iesniegs tikai 2023. gada pavasarī (tostarp, attiecībā uz transporta nozari un Vācijas klimata tiesību aktu reformu).
Valdība izvērtēs plānus par atteikšanos no akmeņogļu izmantošanas jau 2030. gadā (saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tas ir paredzēts līdz 2038. gadam). Sakarā ar “sarežģīto situāciju”, ko radījusi enerģētikas krīze un centieni uz laiku iedarbināt vairāk ogļu spēkstaciju, lai samazinātu gāzes izmantošanu, novērtējums, kas bija plānots 2022. gada augustā, tiks iesniegts “vēlākais 2023. gada 1. ceturksnī”.
Nākamā gada martā UBA provizoriskie dati parādīs, vai emisijas 2022. gadā palielinājās kara un tā seku dēļ.
Gāze
Vācijas dabasgāzes piegāde 2022. gadā bija viens no negaidīti aktuālākajiem jautājumiem – ne tikai gāzes nozares aprindās, bet arī pie svētku galda visā Eiropā. Ja 2021. gadā Krievija bija valsts galvenais piegādātājs (55%), tad 2021. gadā Vācija pārtrauca saņemt Krievijas cauruļvadu gāzi, atstājot Centrāleiropu ar nepietiekamu piegādi un pasauli ar augstām cenām. Ņemot vērā, ka krātuves ir pilnas un pirms šīs ziemas sākuma bija zemas temperatūras, valdības un gāzes nozare tagad ir pievērsušās 2023./2024. gada ziemai, kas varētu būt daudz grūtāka bez Krievijas cauruļvadu gāzes, lai piepildītu krātuves.
2023. gads var izrādīties vēl smagāks pārbaudījums Eiropai, jo Krievijas piegādes var vēl vairāk samazināties, globālās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes būs ierobežotas, jo īpaši, ja Ķīnas pieprasījums atjaunosies, un nav garantēts, ka Eiropas ziemas sākumā novērotā neparasti mērenā temperatūra saglabāsies ilgi, savā nesenajā ziņojumā “Kā izvairīties no gāzes trūkuma Eiropas Savienībā 2023. gadā” raksta Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). IEA norādīja, ka Eiropai būs jādara daudz vairāk energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, siltumsūkņu un vienkāršu enerģijas taupīšanas pasākumu jomā.
Laikapstākļiem 2023. gada pirmajā ceturksnī būs milzīga nozīme attiecībā uz to, cik labi sagatavota būs Eiropas energosistēma, ieejot jaunajā gadā. Wayne Bryan, LSEG gāzes pētnieks Eiropā, sacīja, ka siltais 2022. gada rudens, iespējams, “mūs ir maldinājis ar viltus drošības sajūtu”, liekot domāt, ka viss būs kārtībā, jo krātuves var ātri piepildīties. Jo ilgāk ieilgs aukstie mēneši – mājsaimniecību patēriņš joprojām ir galvenais gāzes patēriņa virzītājspēks -, līdz agram pavasarim var rasties nopietns gāzes deficīts, viņš sacīja Montel News organizētajā paneļdiskusijā.
Laika gaitā pārbaudītā Eiropas politikas doktrīna par brīviem tirgiem ar nelielu valdības iejaukšanos 2022. gadā ir apvērsta otrādi, Clean Energy Wire sacīja ICIS analītiķis Andreass Šrēders. “2023. gadā Eiropas gāzes tirgus veidos nacionalizēti komunālo pakalpojumu uzņēmumi, valsts atbalstītas investīcijas, fiksētas cenu griesti, regulētas peļņas normas un obligāti noteikti uzglabāšanas mērķi.”
Pirmais peldošais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis sāka darboties decembra beigās, un 2023. gadā tam sekos vēl vairāki citi, kas ļaus Vācijai tiešā veidā importēt šo degvielu – tas ir nozīmīgs solis ceļā uz “suverenitātes garantēšanu”, kā izteicās ekonomikas ministrs Habeks. Metāna noplūdes un vietējie vides riski, kas saistīti ar SDG infrastruktūru, pašlaik tiek mazināti, taču drīzumā tie var kļūt par problēmu, norāda ICIS pārstāvis Šrēders.
Tā kā visa šī infrastruktūra tiks ieviesta – bieži vien ar valsts atbalstu -, valdībai būs jāpasaka, cik daudz dabasgāzes Vācijai būs nepieciešams turpmākajos gados un kāda nozīme tai ir enerģētikas pārejas procesā, ņemot vērā arī tās ietekmi uz klimatu.
Akmeņogļu un atomenerģijas izmantošanas pārtraukšana
Pagājušajā gadā Vācija piedzīvoja neveiksmi gan ogļu, gan atomenerģijas pakāpeniskā samazināšanā, jo enerģētiskās krīzes dēļ īsā laikā bija nepieciešama papildu spēkstaciju jauda, lai nodrošinātu valsts un kaimiņvalstu elektroenerģijas sistēmu.
Sākotnēji paredzētā kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšana 2022. gada beigās tika pārcelta uz 2023. gada aprīli pēc valdības iekšējiem strīdiem un kanclera Šolca spiediena. Tad atbilstoši kanclera vēlmēm tiks galīgi slēgtas un pēc tam demontētas pēdējās trīs atlikušās spēkstacijas. Pēc spēkstaciju operatoru domām, plānoto pakāpenisko slēgšanu vairs nevar atlikt vēl uz vēlāku laiku, jo svarīgi tehniskie priekšnoteikumi, piemēram, jaunu kodoldegvielas stieņu iegāde, bija jāizpilda jau pirms vairākiem mēnešiem. Tomēr daļa opozīcijas, rūpniecības, kā arī valdošās partijas FDP pārstāvji cenšas līdz galam noturēt debatēs turpmāku atteikšanās pagarināšanu, apgalvojot, ka turpināt darbu saskaņā ar plānu ir bezatbildīgi, kamēr enerģētikas krīze vairs neapdraud energoapgādes drošību.
Attiecībā uz akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanu situācija ir sarežģītāka: ar steigu koalīcija vienojās par to, ka 2022. gada pavasarī tiks atlikta nolemtā brūnogļu un akmeņogļu elektrostaciju slēgšana, ļaujot dažām no tām atgriezties tirgū un nosakot, ka citām jāpaliek rezervē ilgāk, nekā plānots. Lai gan Vācijas enerģijas patēriņš un emisijas 2022. gadā redzami samazinājās enerģētikas krīzes dēļ, tomēr ogļu enerģijas ražošanas pieaugošais īpatsvars kā zaudēto gāzes jaudu aizvietotājs ir būtībā pretrunā valdības klimata politikas nodomiem. Un lielāks ogļu patēriņš, šķiet, ir iespējams arī 2023. gadā, ko nosaka nepārtrauktā nepieciešamība aizstāt gāzi. Valdība centās ierobežot ogļu spēkstaciju atdzimšanu, nosakot termiņu rezerves jaudu izmantošanai, taču nozares pārstāvji ir norādījuši, ka to spēkstaciju nozīmīgam ieguldījumam piegādes drošībā jābūt saistītam ar ilgtermiņa perspektīvu.
Krīze ir arī izraisījusi šķelšanos starp rietumu un austrumu ogļu reģioniem, kas, visticamāk, saglabāsies arī jaunajā gadā, jo pirmie solīja lielā mērā ievērot agrāku 2030. gada ogļu izmantošanas beigu termiņu un īstermiņā tikai atjaunot brūnogļu jaudu izmantošanu, savukārt otrie apgalvo, ka jaunā situācija paātrinātu Vācijas lielākā vietējā fosilā enerģijas avota pakāpenisku izņemšanu no aprites padara nepārdomātu valstiskā aspektā un tiešā veidā kaitīgu reģionālā aspektā.
Transports un mobilitāte
Vācija jau vairākus gadu desmitus cenšas samazināt emisijas transporta nozarē. Daudzi eksperti apgalvo, ka valdības pirmie 12 mēneši bija vēl viens zaudēts gads pārejā uz videi nekaitīgu mobilitāti, un par bezdarbību tiek vainota Brīvās demokrātijas (FDP) pārstāvja Volkera Visinga vadītā Transporta ministrija. Pārejai būs strauji jāpaātrinās, lai sasniegtu nozares mērķus klimata jomā: Emisijām būs jāsamazinās no 148 miljoniem tonnu CO2 2021. gadā līdz 85 miljoniem tonnu 2030. gadā. Tas ietekmēs ne tikai valsts vareno autobūves nozari, bet arī daudzas citas politikas jomas, piemēram, sabiedrisko transportu, riteņbraukšanu un pārvietošanos kājām, kā arī taisnīgas pārejas jautājumus.
Valdība plāno līdz pavasarim vienoties par politiku, kas nepieciešama, lai sasniegtu klimata mērķus transporta nozarē. Pirmajos nekonkrētajos priekšlikumos, kurus daudzi izsmēja kā nepietiekamus, Transporta ministrija ierosināja stimulus pārejai uz “tīriem” vieglajiem un kravas automobiļiem, tostarp uzlādes infrastruktūru, dzelzceļa transporta paplašināšanu un atbalstu sabiedriskajam transportam, kā arī citus pasākumus.
Tīras mobilitātes eksperti apgalvo, ka valstij ir vajadzīgs saskaņots vispārējs pasākumu kopums, kas ietvertu fundamentālu valsts nodokļu un nodevu reformu, lai veicinātu pāreju uz videi nekaitīgākiem automobiļiem, ko papildinātu visaptveroši centieni paplašināt sabiedrisko transportu.
Enerģētikas krīzes ietekme uz pāreju uz elektriskajiem automobiļiem joprojām ir neskaidra, jo gan benzīna, gan elektroenerģijas cenas ir strauji pieaugušas. Valdība vēlas, lai līdz 2030. gadam uz valsts ceļiem būtu 15 miljoni elektromobiļu.
Jaunu automobiļu ar zemas emisijas dzinēju īpatsvara pieaugums 2022. gadā ir palēninājies līdz aptuveni 12 procentiem. No visiem jaunajiem automobiļiem gandrīz pusei bija alternatīva piedziņa, un 28% bija tikai akumulatoru elektrodzinēji vai plug-in hibrīdi.
Starptautiskajā izstādē IAA Mobility septembra sākumā tiks sniegts ieskats bezizmešu transporta nākotnē.
Rūpniecība un ūdeņradis
Karš Ukrainā ir izvirzījis enerģētikas jautājumus Vācijas rūpniecības darba kārtības priekšplānā 2023. gadam. Krīze novirzīja daudzu uzņēmumu uzmanību no steidzamas emisiju samazināšanas, bet arī piespieda tos paātrināt centienus izbeigt atkarību no fosilā kurināmā. Daudziem energoietilpīgiem uzņēmumiem būs grūti pielāgoties cenu līmenim, kas pirms dažiem gadiem tika uzskatīts par neiedomājamu – aptuveni trešdaļa rūpniecības uzņēmumu apgalvo, ka tie saskaras ar eksistenciāliem draudiem. Reaģējot uz krīzi, rūpniecība ir pastiprinājusi aicinājumus paātrināt atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu un “ūdeņraža ekonomikas” attīstību. Lai uzsāktu pāreju uz klimatneitrālu ražošanas nozari, ko daudzi Vācijas uzņēmumi uzskata par milzīgu uzņēmējdarbības iespēju, svarīga būs cieša koordinācija ar Eiropas Savienības politiku. Rūpniecībai būs jāsamazina emisijas no 181 miljona tonnu CO2 2021. gadā līdz 118 miljoniem tonnu līdz 2030. gadam.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka, ņemot vērā augstās enerģijas cenas, konkurētspējas zudumu un kvalificēta darbaspēka trūkumu, galvenais uzdevums 2023. gadā būs saglabāt rūpniecību Vācijā. Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacīja, ka nākamgad politiskajās debatēs un uzmanības centrā būs Vācijas kā rūpniecības reģiona saglabāšana, tādas sistēmas izveide, kas ļautu rūpniecībai palikt un ražot valstī, kā arī preču iepirkumu palielināšana nākotnes tirgiem. Valdība liek lielas cerības uz rūpniecības procesu elektrifikāciju un zaļā ūdeņraža izmantošanu, lai samazinātu emisijas.
Vācijas rūpniecība paziņoja, ka, neraugoties uz enerģētikas krīzi, tā plāno ievērot dekarbonizācijas mērķus, jo tie ir “pašu uzņēmumu interesēs”. Rūpniecības asociācija BDI uzskaitīja sešus galvenos pasākumus, lai sasniegtu rūpniecības klimata mērķus: Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana, ūdeņraža ekonomika, oglekļa dioksīda emisiju cenu starpības līgumi (CCfD), ieguldījumi dzelzceļa transporta un uzlādes infrastruktūrā, ēku renovācija un aprites ekonomikas vērtību ķēdes.
Valdība pašlaik izstrādā juridiskos un finansiālos priekšnoteikumus, lai ar CCfD uzņēmumiem varētu kompensēt lielākas ekspluatācijas izmaksas, kas saistītas ar investīcijām zemu emisiju jomā. Ūdeņraža un citas dekarbonizācijas tehnoloģijas tiks plaši prezentētas vienā no pasaules lielākajām rūpniecības izstādēm Hannover Messe, kas notiks aprīļa beigās.
Ēkas
Būvniecības nozares dekarbonizācija, vienlaikus nodrošinot, ka mājokļi joprojām ir pieejami par pieņemamām cenām un būves tiek būvētas saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem, būs ļoti svarīga ne tikai 2023. gadā, bet arī daudzus nākamos gadus. Tā kā Vācija pēdējos divos gados nav sasniegusi valsts emisiju samazināšanas mērķus ēku sektorā, gan klimatam draudzīga jaunu ēku būvniecība, gan veco ēku renovācija būs viens no svarīgākajiem uzdevumiem tagad jau gadu vecās Mājokļu, pilsētu attīstības un būvniecības ministrijas, kuru vada sociāldemokrāte Klāra Geivica (SPD), darba kārtībā.
Kanclers Šolcs paziņoja par “vērienīgu” energoefektivitātes likumu ar saistošiem mērķiem būvniecības nozarē, taču likumprojektu uz laiku atlika, jo pret to iebilda uzņēmējdarbību atbalstošie brīvie demokrāti (FDP). Koalīcija “luksofora gaismas” cer, ka likumprojektu pieņems līdz janvāra beigām.
Vācija atsāka savu lēni ieilgušo viedo skaitītāju ieviešanu, lai palīdzētu labāk integrēt atjaunojamos energoresursus, elektromobiļus un siltumsūkņus elektrotīklā. Turklāt Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi viedos skaitītājus padarīt obligātus lieliem un vidējiem uzņēmumiem, un sagaida, ka plāns tiks apstiprināts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Līdz šim ierīču uzstādīšana ir bijusi lēna sarežģīto apstiprināšanas un sertifikācijas procedūru dēļ.
Elektrifikācija siltumapgādes nozarē ir vēl viens svarīgs faktors, lai sasniegtu valsts neto nulles mērķus. Lai paātrinātu siltumsūkņu ieviešanu, tika izveidota akcionāru alianse, kas izvirzīja mērķi no 2024. gada uzstādīt 500 000 jaunu iekārtu gadā. Tāpēc nākamajā gadā tiks grozīts tiesiskais regulējums, lai to padarītu iespējamu, tostarp risinot piegādes ķēdes problēmas un kvalificētu darbinieku trūkumu.
Jaunais diferencētais CO2 izmaksu sadalījums starp izīrētājiem un īrniekiem, par ko vienojās gada beigās, stāsies spēkā 2023. gadā. Saskaņā ar jauno modeli, jo mazāk energoefektīva ir ēka, jo vairāk par CO2 emisijām, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšana, maksās izīrētāji. Cenu sadalījuma mērķis ir atbrīvot īrniekus no pieaugošajām CO2 izmaksām un stimulēt ēku īpašniekus renovēt ēkas un padarīt tās energoefektīvākas.
Energoefektivitāti jaunajās ēkās veicina arī Ēku energoefektivitātes likuma (GEG) reformas, kas sāksies 2023. gadā. Nākamajā gadā ir paaugstināti ēku renovācijas efektivitātes mērķi, un 2023. gadā plānotā reforma tos vēl vairāk palielinās un noteiks, ka no 2024. gada katrai no jauna uzstādītai apkures sistēmai būs jādarbojas ar 65% atjaunojamo energoresursu, un šī prasība stāsies spēkā 2024. gadā. Arī saules enerģijas sistēmu izbūvei komerciālās ēkās jākļūst obligātai, un privātām mājsaimniecībām par “likumu” jākļūst jumta saules bateriju sistēmām.
Pašvaldību siltumapgādes plānošana varētu kļūt obligāta pašvaldībām, taču līdz šim valdība nav iesniegusi galvenos priekšlikumus vai likumprojektus.
Ilgtspējīga pilsētu attīstība kopā ar pilsētu noturību un pārveidi būs viens no galvenajiem jautājumiem Būvniecības ministrijas darba kārtībā pēc vienas no karstākajām vasarām, kāda ir bijusi kopš novērojumu sākuma. Pilsētvides attīstība būs vērsta uz klimata aizsardzību un pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Elektrotīkls un elektroenerģijas tirgus
Palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Vācijas energoresursu struktūrā, valstij ir jāmodernizē elektrotīkls, lai tas spētu risināt jaunās problēmas, ko rada enerģijas ražošanas svārstības no atjaunojamiem energoresursiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka Vācijas atjaunojamo energoresursu jauda lielākoties atrodas ziemeļos, bet daudz enerģijas ir nepieciešams rūpnieciski attīstītajos dienvidos, moderns elektrotīkls ir ļoti svarīgs, kā arī vienmērīgāks atjaunojamo energoresursu iekārtu izvietojums.
Valdība cer, ka ātrā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa atklāšana noteiks jaunu infrastruktūras modernizācijas tempu. Tas ietver arī tīkla paplašināšanu, jo īpaši gadījumos, kad projektos ir iesaistītas vairākas federālās zemes vai tie šķērso valstu robežas.
Līdztekus Eiropas Komisijas plāniem 2023. gada pirmajā ceturksnī ierosināt ES iekšējā elektroenerģijas tirgus noteikumu pārskatīšanu, Vācijas valdība koalīcijas līgumā solīja izstrādāt jaunu elektroenerģijas tirgus dizainu, iesaistot ieinteresēto personu grupu (Plattform Klimaneutrales Stromsystem). Plānots, ka šī platforma ar kavēšanos sāks darbu 2023. gada pirmajā ceturksnī, un paredzams, ka tā saglabās tikai enerģijas tirgu, bet papildinās to ar jaudas mehānismiem, ziņo Tagesspiegel Background. Enerģijas tirgus reforma ir bijusi arī bieža enerģētikas nozares prasība. Enerģētikas pārejas uzraudzības komisija plāno janvārī publicēt pārskatu.
Līdz 2023. gada maijam PSO darīs pieejamu jauno tīkla attīstības plānu, kura scenārijos pirmo reizi ir iekļauta pilnīga klimata neitralitāte 2045. gadā.
Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka lauksaimniecības nozari ir “grūti dekarbonizēt”, jo pārtikas ražošana ir saistīta ar nenovēršamām emisijām. Tomēr aizvien vairāk tiek ņemta vērā lauksaimnieku loma klimata mērķu sasniegšanā. Cems Ozdemirs (Zaļā partija), kurš jau gadu vada Lauksaimniecības ministriju, lielu uzsvaru liek uz klimata aizsardzību un noturību arī tāpēc, ka klimata pārmaiņas rada lielus draudus lauksaimniecībai un tās spējai nodrošināt pārtikas ražošanu nākotnē. Jaunās uztura stratēģijas mērķis ir samazināt pārtikas ietekmi uz vidi, sākot no ražošanas līdz pat patēriņam un atkritumiem. Pasākumus, lai radītu labākus pamatnosacījumus, kas atvieglotu veselīgāku un ilgtspējīgāku uzturu, paredzēts noteikt nākamā gada laikā, un valdība cer, ka stratēģiju pieņems līdz 2023. gada beigām.
Jaunajā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanas periodā lielāks uzsvars tiks likts uz pakalpojumiem, ko lauksaimnieki var sniegt vides un klimata aizsardzības jomā. Ir izveidota jauna “valsts KLP stratēģiskā plāna uzraudzības komiteja”, lai nodrošinātu, ka KLP kļūst par vēl iedarbīgāku lauksaimniecības ilgtspējīgas pārveides pamatinstrumentu. KLP mērķis būs aizsargāt dabas resursus, nodrošināt pārtikas piegādi nākotnē un labāk izmantot lauku apvidu potenciālu.
Eiropas klimata un enerģētikas politika
Nākamajā gadā Eiropas valstis turpinās risināt enerģētikas krīzi un centīsies panākt pietiekamu gāzes piegādi pasaules tirgos, vienlaikus veicinot atjaunojamo energoresursu un galveno tehnoloģiju, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Eiropas iestādes 2022. gada decembra vidū panāca vienošanos par galvenajiem Fit 55 elementiem, piemēram, emisiju tirdzniecības sistēmām un oglekļa emisiju robežnodokli, kas tagad ir jāiekļauj likumā un jāīsteno.
Starptautiskā klimata un enerģētikas politika
Galvenais jautājums joprojām būs globālās enerģētikas vides attīstība, ko spēcīgi ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu.
Galvenais jautājums 2023. gadā būs tas, cik lielā mērā valstīm izdosies izvairīties no neizmantoto aktīvu radīšanas un izmantot atjaunojamo energoresursu piedāvātās sinerģijas attiecībā uz energoapgādes drošību un emisiju samazināšanu, Clean Energy Wire informēja Mariana Feista, Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta (SWP) pētniece.
Klimata pārmaiņu konference COP28 notiks Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 30. novembra līdz 12. decembrim. Konferencē pirmo reizi oficiāli tiks novērtēts pasaules mēroga progress kopš Parīzes nolīguma stāšanās spēkā – tā sauktā “globālā inventarizācija”.
ANO ģenerālsekretārs 2023. gadā sasauks “klimata ambīciju samitu”, pirms nākamgad COP28 konferencē tiks pabeigta novērtēšana. Zaudējumu un postījumu fonds: Pēc sākotnējās vienošanās COP27, tagad ir jāvienojas par izšķirošajām detaļām.
Pēc Indonēzijas un Vjetnamas G7 un partnervalstīm vēl ir jāvienojas par divām no taisnīgas enerģētikas pārejas partnerībām (JETP), par kurām lēmums tika pieņemts Vācijas 2022. gada G7 prezidentūras laikā: Indija un Senegāla. Indija būs G20 prezidentvalsts 2023. gadā, tāpēc tai ir izdevīga iespēja.
https://www.cleanenergywire.org/news/preview-2023-reality-shock-set-drive-resolve-germanys-energy-transition