Lauku apvidi aizņem 83% Eiropas Savienības teritorijas, tajos gan dzīvo tikai ceturtā daļa ES iedzīvotāju.
Eiropas lauku apvidu iedzīvotāji jūtas institūciju un valsts pārvaldes iestāžu neievēroti, jo pēdējos gados ir palielinājušās atšķirības nodrošinājuma un dzīves apstākļu ziņā, ja salīdzina ar pilsētu aglomerācijām – šāds secinājums lasāms jaunajā Eurofound ziņojumā.
“Investīcijas lauku kopienu izglītībā un mācību jomā ir jānosaka par prioritārām,” uzskata Eurofound Sociālās politikas nodaļas vadītājs Masimiliāno Masčerīni (Massimiliano Mascherini), jo daudzi lauku apvidu iedzīvotāji jūtas pamesti novārtā.
Pēdējo desmit gadu laikā ienākumu atšķirība lauku un pilsētu iedzīvotājiem ir palielinājusies par gandrīz 20%. Jāatzīmē, ka nabadzības vai sociālās atstumtības risks lauku apvidos ir lielāks nekā pilsētās un priekšpilsētās, par ko liecina Eurostat 2022. gada dati.
Redzamākā atšķirība starp pilsētu un lauku teritorijām Eiropā ir krasais nodarbinātības iespēju kontrasts un sliktāks sabiedrisko pakalpojumu nodrošinājums laukos. Paredzams, ka situāciju vēl vairāk saasinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās. Ikdienai nepieciešamo pakalpojumu izmaksas jūtami pieaugs.
Eurofound norāda, ka pilsētu teritorijās un to tuvumā esošajos apvidos ir augstāks nodarbinātības līmenis, vidējais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un produktivitāte. Šie skaitļi liecina, ka lauku apvidi šobrīd ir mazāk pievilcīgi darbam un dzīvošanai. Lielākas izaugsmes iespējas ir pilsētās, jo īpaši tas skar jauniešus un cilvēkus ar augstāko izglītību. Statistika liecina, ka lauku apvidos pastāvīgi augstāks ir t.s. NEET (Not in Education, Employment, or Training – nav izglītības, nodarbinātības vai apmācību) rādītājs, kas ierobežo jauniešu izredzes un iespējas. Lauku apvidos ar problēmām sastopas arī sievietes, jo atšķirības nodarbinātībā starp dzimumiem ir lielākas nekā pilsētās.
“Bērnu aprūpes iestāžu pakalpojumu nodrošināšana lauku apvidos, kā arī kvalitatīva fiziskā un digitālā infrastruktūra varētu palielināt lauku apvidu pievilcību darbspējīgiem jauniešiem. Pretējā gadījumā jaunieši izvēlēsies pārcelties uz pilsētām,” uzsvērts Eurofound ziņojumā.
Vēl viena aktuāla problēma ir “digitālā plaisa”, kas rada būtiskus šķēršļus izglītības ieguvei, nodarbinātības nodrošināšanai un iesaistei digitālajā ekonomikā. Salīdzinot ar pilsētu iedzīvotājiem, laukos bieži vien trūkst digitālo prasmju, ir mazāk datoru, lēnāks interneta pieslēgums. Ir arī pozitīvi faktori – lauku iedzīvotājiem ir lētākas mājokļu izmaksas un, parasti, dzīvesvieta pieder pašiem. Jāuzsver, ka dzīvojot laukos, cilvēkiem ir pieejama nepiesārņota vide, plašums un dabas sniegtās priekšrocības dzīves kvalitātei. Šādas atšķirības dzīvesveidā rada tā saucamo septiņu procentu “atpazīstamības plaisu” (Eurofound dots apzīmējums situācijai). Tā Eiropas Savienībā tiek uztverta attieksme pret tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo pilsētās, un tiem, kas dzīvo lauku apvidos.
Atšķirība starp lauku un pilsētu teritorijām nav tikai ekonomiska problēma, tai ir tālejošas sociālās sekas.
Aptaujas rāda, ka pilsētu iedzīvotāji biežāk iesaistās neformālās politiskās aktivitātēs, piemēram, protestos, petīciju parakstīšanā un līdzdalībā dažādās sociālekonomiskās iniciatīvās (izņemot Kipru, Grieķiju, Luksemburgu, Maltu, Īriju un Kipru).
Mazāk pārtikušo reģionu iedzīvotāji jūt, ka viņu ekonomiskā, sociālā un kultūras identitāte ir apdraudēta. Šāda nevienlīdzība var mazināt uzticību gan valdībām, gan Eiropas Savienībai un potenciāli var izraisīt sociālos nemierus.
“Tas var radīt populisma pieaugumu un mudināt vēlētājus pievērsties autoritārākiem līderiem,” secināts Eurofound ziņojumā.
Eurofound ziņojums
https://euobserver.com/health-and-society/157584